"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka mazliet spēcīgāka ekonomikas izaugsme kopā ar sarūkošo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu nozīmē, ka darba tirgus kļūs vēl nedaudz saspringtāks. Gaidāms, ka faktiskais bezdarba līmenis no vidēji 7% 2025. gadā pazemināsies līdz 6,6% 2026. gadā. Nodarbināto skaita pieaugums gan būs visai niecīgs.
Viņa minēja, ka uzņēmumu aptaujās nodarbinātības gaidas 2026. gada sākumam ir gana piesardzīgas. Palielināt darbinieku skaitu ir gatavi uzņēmumi būvniecības nozarē, un zināms optimisms ir vērojams apstrādes rūpniecības uzņēmumu plānos. Tikmēr pakalpojumu un mazumtirdzniecības uzņēmumi darbinieku skaitu tuvākajos mēnešos būtiski mainīt neplāno. Nodarbināto skaita kāpums netiek plānots arī valsts un pašvaldību institūcijās ar atsevišķiem izņēmumiem.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka darba meklētāju īpatsvars 2026. gadā būs vidēji ap 6,3%, kamēr pērn bija vidēji 6,9%.
"Tas ir augstākajā mērā likumsakarīgi brīdī, kad ekonomikas izaugsme paātrinās. Jaunu darbinieku atrašana un esošo noturēšana būs viens no uzņēmumu lielajiem izaicinājumiem," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka pagaidām tas kopumā izdodas - par spīti darbaspējīgo iedzīvotāju skaita kritumam, nodarbināto skaits un aizņemto darbavietu skaits 2025. gada trešajā ceturksnī nedaudz pieauga, kas nozīmē, ka samazinās gan ekonomiski neaktīvo, gan bezdarbnieku skaits.
Strautiņš atzīmēja, ka starp ekonomiski neaktīviem vienmēr ir tādi, kuri spēj strādāt, bet nemeklē darbu vai nu tāpēc, ka to nevēlas, vai arī tāpēc, ka zaudējuši cerības atrast darbu. Augoša ekonomika dod lielāku algu vilinājumu pirmajiem un cerību atdzimšanu otrajiem. Tiem, kuri darbu jau meklē, iespējas uzlabos ekonomikas cikls, kas pastiprinās ilglaicīgās tendences - iedzīvotāju pārvietošanās tuvāk attīstības centriem, prasmju pieaugums.
Viņš arī norādīja, ka iepriekš minētais ieskicē pakāpenisku pārmaiņu scenāriju. "Iespējams, ka 2026. gadā darba tirgus pastiprināti izjutīs tehnoloģisko pārmaiņu ietekmi, mākslīgajam intelektam aizstājot arvien vairāk darbinieku kategorijas. Šī tehnoloģija nes lielu darba ražīguma pieauguma potenciālu, taču var arī radīt lielus satricinājumus. Par to, kā mākslīgais intelekts (MI) pārveidos darba tirgu, ir liela nenoteiktība visā pasaulē," sacīja Strautiņš.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka galvenā ziņa attiecībā uz 2026. gadu ir, ka, sekojot ekonomikai, darba tirgus kļūs aktīvāks.
Pēc viņa teiktā, būtisks pieprasījums gaidāms no apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm, kā arī aktīvāka darbinieku piesaiste gaidāma pakalpojumu sfērā. Tādēļ, augot pieprasījumam, iespējas iesaistīties darba tirgū uzlabosies. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem - iespēju un vēlmju nesaderība starp darba devēju un darbinieku - saglabāsies, kur jāpiestrādā abām pusēm, noteiktos aspektos piepalīdzot arī valstij.
"Sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars samazināsies," teica Gašpuitis.
Viņš arī atzina, ka ir grūti prognozēt, cik liela interese parādīsies šobrīd ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū sākt darba gaitas, kas ietekmē bezdarba līmeni. Šādā gadījumā bezdarba mazināšanās var noritēt lēnīgāk, bet tas ir pozitīvs aspekts.
"Svarīgi, ka 2026. gadā nodarbinātība pieaugs," uzsvēra Gašpuitis.
Viņš pauda, ka situāciju raksturo 2025. gada trešā ceturkšņa dati, kas liecināja, ka bezdarbs jeb darba meklētāju īpatsvars pieauga līdz 6,9%, kas varētu šķist slikta zīme par ekonomikā notiekošo. Taču tā drīzāk liecināja par iedzīvotāju nākotnes vērtējuma uzlabošanos. Darba meklētāju skaits pieauga uz to rēķina, kas iepriekš darbu nemeklēja, ne tādēļ, ka tika zaudēts darbs.
"Tā kā nodarbinātība pieauga, tā ir laba zīme, ka vairāk iedzīvotāju iesaistās darba tirgū. Ne visiem uzreiz izdodas darbu atrast, tādēļ daļa darba meklējumos pavadīs ilgāku laiku, ceļot bezdarbu. Taču ekonomikas izaugsmes paātrināšanās sola iespēju uzlabošanos," teica Gašpuitis, prognozējot, ka 2026. gada beigās bezdarba līmenis varētu sarukt līdz 6,2%.