Uz plauktiņa stāv dziestoša brokastu putra un ar sviestu pārziesta baltmaizes šķēlīte. Nav ēstgribas. Gribas tur, ārā, kur spoži mirdz pavasara saule un rotaļājas bērni. Tik ļoti gribas būt kā viņiem - veselam. Bet pagaidām visa dzīve ir šaura palāta, viens garš gaitenis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Hematoonkoloģijas nodaļā un sāpīgi daudz izmeklējumu, adatu dūrienu un ķīmijterapijas. Tomēr ir arī priecīgas dienas, kad nekas nesāp un var spēlēties rotaļu istabā, turklāt apkārt ir daudz labu cilvēku - kāds sarīko svētkus, cits uzdāvina rotaļlietu, bet daudzi, daudzi ziedojuši naudu, lai drīz varētu veseļoties ērtākās, plašākās un skaistākās telpās.
Projektam Saulainas dienas - Hematoonkoloģijas nodaļas rekonstrukcija jau saziedoti 554 tūkstoši eiro, un jāpārkāpj vien astei pāri - vajadzīgi vēl tikai 140 tūkstoši. Bērnu slimnīcas fonda (BSF) valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa sabiedrības iesaistīšanos šajā labdarības akcijā salīdzina ar sadošanos rokās: «Ziedoja skolas, darba kolektīvi, iedzīvotāji zvanīja un meta naudu ziedojumu kastītēs lielveikalos. Daudzas kompānijas atvēlēja desmitiem tūkstošu, kāds uzņēmums - veselus 140 tūkstošus eiro. Reklāmas aģentūras bez atlīdzības veidoja kampaņas, daudzi palīdzēja ar to, ko ražo vai prot darīt. Visiem esam bezgala pateicīgi, un man ir svarīgi, ka līdzcilvēki vēlas palīdzēt daudzām ģimenēm atvieglot šo ļoti grūto dzīves posmu, kad bērnam jāveseļojas no tādas slimības kā vēzis.» L. Dambiņa arī atklāj, ka daudzi ziedotāji viņai vaicājuši - kāpēc nodaļas rekonstrukcijai nepieciešamo summu nepiešķīra valsts, kāpēc tā jāvāc sabiedrībai. No kopumā nepieciešamā miljona eiro valsts budžeta līdzekļi veido vien apmēram trešdaļu - 320 tūkstošus eiro.
Gaida uzaicinājumu
«Es jums varu norādīt vienīgi uz to, ka visā pasaulē ir labdarības fondi un mēs ne ar ko neatšķiramies,» norāda veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) un piebilst, ka pirms vairākiem gadiem BKUS bija saņēmusi Eiropas struktūrfondu finansējumu, taču tas Hematoonkoloģijas nodaļas remontam nav ticis novirzīts. «Slimnīca ir tā, kas nosaka prioritātes. Domāju, ka neteikšu pirmo reizi - veselības aprūpē ir divarpus reižu mazāk naudas, nekā vajadzīgs,» skaidro par nozari atbildīgā ministre. Vienlaikus viņa gan atzīst, ka pati ar situāciju Hematoonkoloģijas nodaļā nav iepazinusies: «Mēs Bērnu slimnīcā pēdējo reizi bijām pirms divām nedēļām. Bet Hematoonkoloģijas nodaļā? Viņi nav uzaicinājuši mūs tur iet. Nekad.» Uz jautājumu, vai šajā gadījumā runa nav par attieksmi, I. Circene atcērt: «Jūs redzat, kāds mums ir darba grafiks! Ja mēs esam slimnīcā, tad, ja ir vēlēšanās uzaicināt uz jebkuru nodaļu, mēs ļoti atsaucīgi visur arī ejam.» Ministre arī neslēpj nepatiku pret uzdotajiem jautājumiem: «Vai jūs domājat, ka man regulāri jāplāno vizītes ik pēc pāris mēnešiem?» Ministres padomniece Aija Bukova-Žideļūna vēlāk precizē, ka pērnajā rudenī ar situāciju Hematoonkoloģijas nodaļā bija iepazinies VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Uz visiem divas vannas
BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša atklāj, ka māja, kurā šobrīd ārstējas ar vēzi slimie bērni, pēdējo remontu piedzīvoja pirms 15 gadiem: «Tā toreiz bija prioritāte, tāpēc tika izremontēta ka pirmā. Bet pienāk mirklis, kad viss atkal jādara no jauna, turklāt tajā laikā nebija modernu materiālu, piemēram, mitruma aizturēšanas profilaksei. Parastā situācijā pelējums uz logu ailēm nav nekas briesmīgs, bet pacientiem ar pazeminātu imunitāti tas ir riska faktors.» Slimnīcas vadītāja skaidro, ka par iepriekšējā ERAF plānošanas periodā saņemtajiem līdzekļiem remontētas citas nodaļas, uz kuru fona Hematoonkoloģijas nodaļa toreiz izskatījusies diezgan labi.
Taču gan A. Čakša, gan Hematoonkoloģijas nodaļas virsmāsa Anna Mihno uzsver, ka nevis pelējums atsevišķās palātās, bet gan sadzīves apstākļu kopums ir galvenais iemesls, kāpēc nepieciešamas jaunas telpas. Daudziem pacientiem līdzās ir vecāki, tomēr nodaļā visiem ir daudz par šauru, un labu pašsajūtu ilgajā uzturēšanās laikā nevairo sadzīviskās neērtības - uz divām vannas istabām veidojas rindas, vairākumā palātu nav atsevišķu labierīcību, bet gājiens uz gaiteņa kopējo tualeti bērnam ir vesels pārbaudījums, jo nereti līdzi jāvelk sistēmas turētājs, kas jāpārceļ pāri visiem sliekšņiem. «Arī ventilācijas sistēma ir neatbilstoša, bet mokpilnākā ir vadāšana uz izmeklējumiem pa āru. Katrs pacients jāievīsta īpašā apvalkā, jāuzceļ uz ratiem - grūti ir gan noslogotajam personālam, gan bērniem - dažiem šis ceļš turp un atpakaļ jāmēro desmit reižu dienā,» nopūšas A. Mihno.
Par saziedoto naudu tiks renovēta blakus ēka, kas savienota ar daudzfunkcionālo korpusu, - tur būs plašākas palātas, pielāgotas gultas, atbilstoša klimata kontrole un saulaināka veseļošanās. Patlaban tiek gatavots rekonstrukcijas projekts, kam veic ekspertīzi, un darbus plānots sākt vasaras sākumā, bet pabeigt - 2015. gada beigās.