Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas vadītāja vietniece Jana Pavāre aicina vecākus pievērst uzmanību divām lietām – pēkšņam veselības stāvokļa pasliktinājumam drīz pēc saslimšanas vai kontakta ar Covid-19 slimnieku un atveseļošanās procesam ilgtermiņā, proti, vai ilgstoši nesaglabājas mazāk izteiktas un pamanāmas sūdzības, kas ietekmē bērna dzīves kvalitāti, dzīvesprieku un veselību.
Nevar nepamanīt
Pētījumu par Covid-19 izpausmēm bērniem un ietekmi uz viņu fizisko un garīgo veselību BKUS kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) sāka 2020. gada maijā. Atsaucās daudzas ģimenes, un pētījumā iesaistīti vairāk nekā 130 bērnu. "Pasaulē pētījumu par bērnu saslimšanu ar Covid-19 bija salīdzinoši maz, tādēļ sapratām, ka dati par jebkuru bērnu ir vērtība. Infekcija ir jauna, tādēļ, izzinot, kā bērni slimo un atveseļojas, spēsim palīdzēt daudziem nākotnē," Dienai teic Pavāre.
Viena no pētījuma sadaļām veltīta akūtu saslimšanu klīniskajām pazīmēm, un noskaidrots, kur bērns varējis inficēties. Secinājumi liecina, ka bērni pārsvarā inficējušies ģimenē vai izglītības iestādē. Tāpat detalizēti pētīts, kā un vai slimības pazīmes atšķiras dažādās vecuma grupās. Ilgtermiņā arī vērots, kā bērni atveseļojas un jūtas vienu vai vairākus mēnešus pēc pārslimošanas ar Covid-19. Novērošanu plānots turpināt, lai saprastu, kā bērni jutīsies arī pēc gada un ilgāk.
Ņemot vērā tendenci tieši pēdējā mēneša laikā, Pavāre aicina vecākus uzmanīgi sekot, vai 2–4 nedēļu laikā pēc viegli vai pat asimptomātiski pārslimota Covid-19 vai kontakta ar šīs slimības pacientu bērnam neattīstās pēkšņs veselības stāvokļa pasliktinājums. "Šīs situācijas nevar nepamanīt, bērni ir un izskatās redzami slimi, jo notiek strauja veselības stāvokļa pasliktināšanās – bērnam ir augsta temperatūra, izteikts bezspēks, miegainība, apātija. Bieži var parādīties izteikti un labi redzami dažāda rakstura ādas izsitumi, kas nereti atgādina nātreni un var noklāt seju un ķermeni lielos laukumos, rodas slikta dūša, vēdera sāpes, kādam rodas plaukstu un pēdu tūska, kāds var arī paklepot. Vājums un nogurums ir ļoti izteikts, jo iespējams arī sirds bojājums," norāda ārste.
Katrs otrais izjūt sekas
Pētījumā atklāts, ka aptuveni pusei – 51% – bērnu un pusaudžu bez hroniskām saslimšanām pēc Covid-19 pārslimošanas vēl trīs vai vairāk nedēļu saglabājas dažādas veselības problēmas. Vairāk nekā trešdaļa jeb 34% bērnu sūdzējās par rīta nogurumu, neskatoties uz pietiekamu miega ilgumu, 34% – par ieilgušu nespēku, 30% – par periodiskām galvassāpēm, bet vēl 19% – par ožas un garšas izmaiņām.
Covid-19 rada arī psiholoģiskas grūtības gan bērniem, gan pusaudžiem – teju trešdaļai jeb 27% bērnu un pusaudžu pētījuma laikā tika novērotas nozīmīgas psihoemocionāla rakstura grūtības. Proti, pieaug trauksmes līmenis, rodas nomāktība, noslēgšanās sevī, bet maziem bērniem – no 1,5 līdz piecu gadu vecumam – gulēšanas grūtības un agresīva uzvedība. Turklāt 16% bērnu daļa simptomu saglabājas arī periodā pēc saslimšanas, proti, lielākiem bērniem – nomāktība un trauksme, bet mazākiem – agresīva uzvedība. Tāpat secināts, ka pēc atveseļošanās 16% bērnu ir grūtības koncentrēt uzmanību, iegaumēt, apgūt jaunu mācību vielu un noturēt darba tempu.
Bērnu psihoemocionālo stāvokli ietekmē arī ilgstošais attālināto mācību process, tādēļ pētījuma laikā psihologs centies noskaidrot, kā bērni jutušies pirms saslimšanas ar Covid-19, slimojot ar to un pēc atveseļošanās, lai mēģinātu izprast cēloņsakarības. Lai varētu apgalvot, ka ietekme ilgtermiņā bērniem ir tieši no Covid-19, izveidota arī pacientu kontroles grupa un salīdzinātas dažādas pazīmes ar bērniem, kuri slimojuši ar kādu sezonālu infekciju.
"Jāņem vērā, ka bērniem savas sajūtas ir grūti izstāstīt, arī vecākiem tās ir grūti pamanīt," atzīst Pavāre. Ņemot vērā pētījumā iegūtās atziņas, BKUS izveidota speciāla atveseļošanās programma bērniem pēc Covid-19 pārslimošanas.
Tā ir multidisciplināra, iesaistot dažādus speciālistus atkarībā no problēmu loka. Komandā ir pediatrs, kardiologs, kā arī ausu, kakla un deguna ārsti, lai palīdzētu ožas un garšas traucējumu gadījumos. "Esam radījuši mērķtiecīgas aptauju formas, lai identificētu noguruma, slodzes tolerances traucējumus, muskuļu un kaulu sāpes – pazīmes, kuras bērnam pašam grūti aprakstīt un vecākiem grūti pamanīt. Izveidotas speciālas psihologu izstrādātas anketas tieši bērniem, kuri pārslimojuši Covid-19," turpina Pavāre.
Zēnu fenomens?
Ārpus pētījuma konteksta pasaules pieredze rāda, ka pandēmijas kulminācijā ir bērni, kuriem pat pēc viegli vai nemanāmi pārslimota Covid-19 var būt nopietni imūnās sistēmas regulācijas traucējumi ar izteiktu organisma iekaisumu reakciju. Šādi gadījumi konstatēti arī Latvijā. "Par šādu fenomenu jau pērn pavasarī informēja kolēģi no Eiropas un ASV, bet Latvijā to konstatējām pēdējā mēnesī, kad arī mums sasniegts saslimstības pīķis. Sākotnēji bērniem infekcija noritējusi viegli un pat asimptomātiski, daļa pat nezināja, ka viņiem ir Covid-19, bet zināja, ka pirms divām līdz četrām nedēļām kontaktējušies ar Covid-19 pacientiem," stāsta Pavāre.
Šie bērni saslimst pēkšņi – ir ļoti augsta temperatūra, viņi kļūst apātiski, miegaini, noguruši, rodas vemšana, caureja, izsitumi uz ādas. Pētījumi liecina, ka reakcija atkarīga no bērna organisma īpatnībām.
Latvijā multisistēmu iekaisuma sindroms novērots tikai zēniem, un līdzīgi novērojumi ir arī citur pasaulē. Saslimšana skar vairākas bērnu orgānu sistēmas – elpceļus, bieži arī sirds, gremošanas orgānu un citas.
Pavāre mudina visiem būt uzmanīgiem un ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, jo katrs var būt Covid-19 infekcijas avots.
Daudzi uzskata, ka radinieki ir savējie – veseli un nevar būt infekcijas avots, tādēļ kļūst mazāk piesardzīgi. Taču profesore norāda, ka attiecībā uz šo vīrusa infekciju vairs nav tāda jēdziena "savējie", jo pietiek ar vienu inficēto arī no tuvāko radinieku pulka.