Jūrmala ierasti bijusi pašvaldība, kuras teritorijā, īpaši pilsētas centrālajā daļā, uzņēmējiem bijusi interese attīstīt dažādus nekustamā īpašuma projektus. Un nereti attīstības projekti radījuši dažāda apjoma domstarpības, tostarp ar JAB, kas aktīvi iestājas pret projektiem, kas biedrības skatījumā rada aizdomas par normatīvu neievērošanu vai mēģinājumiem tos apiet.
Tomēr atsevišķi uzņēmēji un to pārstāvji sarunā ar Dienu norādīja, ka salīdzinoši daudzos gadījumos JAB izvirzītie pārmetumi un tiem sekojošās tiesvedības nav pamatotas un rada aizdomas par JAB patiesajiem mērķiem, mēģinot, tostarp tiesas ceļā, apturēt projekta īstenošanai izsniegtās būvatļaujas, kam saņemti visi likumā noteiktie saskaņojumi no uzraugošajām iestādēm. Uzņēmēju pārstāvji pauž, ka JAB ar savām darbībām rada nepamatotus šķēršļus un pat zaudējumus uzņēmējdarbībai Jūrmalā, turklāt biedrības īstenotā politika pat radot aizdomas par negodprātīgu rīcību, kas tiek maskēta ar populārām idejām par vides aizsardzību un pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu. Tāpat JAB tiek pārmesta neizprotama selektīva izvēle – ir projekti, pret kuriem notiek aktīva apstrīdēšana, bet citiem attīstītājiem nekādas pretenzijas netiek izvirzītas, pat nosacīti identiskos gadījumos.
Uzskata par mērķtiecīgu kampaņu
JAB valdes loceklis Uldis Kronblūms sarunā ar Dienu kategoriski noraida jebkādas aizdomas par biedrības ļaunprātīgu rīcību un pārmetumus saista ar priekšvēlēšanu periodu, ņemot vērā, ka viņš šobrīd pilsētas domē pārstāv opozīciju un kandidē arī šajās vēlēšanās uz vietu domē.
“Mēs necīnāmies pret attīstīšanas projektiem, bet diemžēl ir lietas, kas neiet kopā ar mūsu vīziju par pilsētu – tās ir dabas teritorijas, pilsētas vēsturiskais centrs, tāpēc mēs ļoti aktīvi iesaistāmies visās teritorijas plānošanās. (…) Mēs nekad neesam vērsušies ne pret konkrētiem uzņēmējiem, ne pret konkrētiem cilvēkiem. Mēs vienmēr runājam par to, ko mūsu ieskatā nevajag būvēt,” pauž U. Kronblūms.
Tajā pašā laikā uzņēmēji Dienai norādīja, ka daudzas tiesvedības starp JAB un projektu attīstītājiem beigušās ar biedrības prasības noraidīšanu, turklāt arī tiesu spriedumos būtībā secināts, ka JAB savus iebildumus par projekta realizāciju pamato ar vides jautājumiem, lai gan reālās pretenzijas ir par citiem jautājumiem.
Tiesību eksperti Dienai norādīja uz tiesvedības un tiesu lēmumu precedentiem, kuros skaidri definēts, kam un kādos apstākļos vispār ir tiesības apstrīdēt ar būvniecību saistītus jautājumus.
Proti, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 31. panta otrajai daļai pieteikumu tiesā šādu strīdu gadījumā var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Savukārt Vides aizsardzības likuma 9. panta trešajā daļā ir noteikts šāds izņēmums, kad pieteikumu var iesniegt arī tad, ja konkrētās personas subjektīvās tiesības nav aizskartas. Šī norma nosaka, ka sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi. Vienlaikus ir norādīts, ka tiesības iesniegt pieteikumu tiesā vides jomā tomēr nav attiecināmas uz lietām, kurās atsauce uz vides aizsardzību ir maznozīmīga, formāla, un kurās pieteikumā uzrādītie apstākļi neuzrāda vērā ņemamu vides apdraudējuma risku.
Uzņēmēju pausto apstiprina arī, piemēram, Administratīvās apgabaltiesas spriedums JAB prasībā atcelt Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes izdoto būvatļauju viesu nama būvniecībai Jūras ielā 32a. Tiesa sprieduma motīvu daļā citstarp norāda: “Kaut arī apgabaltiesa izvērtēja vairākus pieteicēja (JAB – red.) argumentus pēc būtības, apgabaltiesai tomēr pastāv šaubas, vai pieteikuma patiesais mērķis ir vides tiesību aizsardzība. Lietā nav pierādījumu, bet lielā mērā var piekrist trešās personas (būvniecības projekta īstenotāja – red.) paskaidrojumā norādītajam, ka daudzi pieteicēja argumenti liecina par pieteicēja vēlmi novilcināt trešās personas tiesības izmantot ar būvatļauju tai piešķirtās apbūves tiesības.” Tāpat tiesa spriedumā par pamatotām atzīst projekta īstenotāja aizdomas, ka konkrētajā lietā JAB savas tiesības vērsties pret projekta īstenošanu izmanto negodprātīgi, jo faktiski pieteikums nesatur argumentāciju par būtiskiem vides tiesību pārkāpumiem, jo pieteicēja argumenti būtībā balstās uz to, ka pārsniegti plānotās ēkas tehniskie rādītāji.
Tāpat tiesa secinājusi, ka nav pierādījumu JAB izvirzītajām aizdomām, ka projekta attīstītājs paredzētā viesu nama vietā plāno būvēt mazstāvu daudzdzīvokļu ēku.
U. Kronblūms uzsvēra, ka JAB nepiekrīt šim konkrētajam tiesas viedoklim, piebilstot, ka tiesas spriedumi JAB tiesvedībā ir bijuši dažādi – gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi JAB, vēlreiz noraidot jebkādas aizdomas par JAB negodprātīgu rīcību. “Ticiet man, ja mūsu 15 gadu pastāvēšanas vēsturē kas tāds būtu, domāju, ka tas jau sen būtu publiski parādījies. Iznīcināt JAB ir Jūrmalas domes un viņu atbalstītu apšaubāmu projektu autoru sapnis. Neviens nevēlas ar mums diskutēt par lietu būtību, bet tā vietā tikai pateikt, ka mēs esam sliktie. Tāpēc vēlreiz saku – uzskatu, ka šobrīd pirms vēlēšanām tiek veikta mērķtiecīga kampaņa, ko acīmredzot ir pasūtījuši tie, kuri baidās, ka tā kārtība domē var mainīties. Esmu ļoti nepatīkams deputāts, jo ar savu darbību neesmu pieļāvis darbības, kas nodarītu Jūrmalas iedzīvotājiem lielus finansiālus zaudējumus,” uzsvēra U. Kronblūms.
Viņš arī norādīja, ka vēl 2014. gadā JAB vērsās pašvaldībā ar apkopoto informāciju par īstenoto projektu patiesajiem izmantošanas mērķiem, kas neatbilst sākotnēji definētajam. Proti, no JAB apsekotajām 30 līdz 2014. gadam ekspluatācijā nodotajām būvēm, kuru lietošanas mērķis ir viesnīca, viesu nams un tamlīdzīgi tikai deviņas bija lietotas atbilstoši definētajam mērķim. Savukārt 15 faktiski bijušas dzīvokļu mājas, bet sešas – privātmājas vai juridisko personu īpašumi savām vajadzībām.
Apstiprina uzņēmēju bažas
Jūrmalas pilsētas domes Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Ķēniņš sarunā ar Dienu pauda: “Nav saprotams tas – kādā veidā JAB vai atsevišķas JAB pilnvarotas personas izvēlas, kuras būvniecības ieceres apstrīdēt un pēc tam pārsūdzēt (tiesā – red.). Nereti, kad tiek izdotas būvatļaujas, kur, ņemot vērā JAB paustos iebildumus līdzīgās situācijās, ir sajūta, ka tūlīt JAB paudīs savus iebildumus, nekādi iebildumi neseko. Respektīvi – jautājums ir par to, kādā veidā JAB izvēlas objektus, pret kuriem iebilst, un kas ir šie lēmumu pieņēmēji vērsties vai nevērsties pret konkrētu projektu, un kā interesēs tas ir.”
J. Ķēniņš arī apstiprina, ka saistībā ar tiesvedību procesiem uzņēmēji ir runājuši arī ar domes pārstāvjiem, paužot neizpratni par JAB vēršanos pret projektu. “Uzņēmēji atnāk un pauž: mums ir visi saskaņojumi, izpildītas visas prasības, nesaprotam, ko no mums grib, paužot aizdomas, ka no projekta attīstītājiem kaut kas tiek gaidīts. Runas ir dzirdētas visādas, bet no pašvaldības puses nebūtu korekti to komentēt,” pauda J. Ķēniņš, piebilstot, ka nedomā, ka šo problēmu aktualizēšana no uzņēmēju puses būtu saistāma ar kādām kampaņām pirms vēlēšanām.
Viņš arī neuzskata par pamatotu JAB nostāju tajās tiesvedībās, kurās kā viens no argumentiem pret projekta īstenošanu tiek paustas aizdomas, ka, piemēram, viesu nama vietā patiesībā plānota daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecība. Tiesu praksē jau ir atzīts, ka šādam argumentam, kas izteikts pieņēmuma formā, nav nozīmes un nekādā veidā neliecina par negodprātīgu rīcību. “Šobrīd arī ir viens objekts – tiek plānota viesnīcas būvniecība Turaidas ielā 10/12 – un personas, kas sevi identificē ar JAB – domes deputāti U. Kronblūms un Guntis Grūba – pauduši viedokli, ka viņuprāt, tur tiks izveidoti dzīvokļi, nevis viesnīca. Attiecīgi JAB šī projekta īstenošanai mēģina radīt visādus šķēršļus,” norāda J. Ķēniņš.