Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Burkāns vēl nav izšķīries par atkārtotu pretendēšanu uz Kontroles dienesta vadītāja amatu

Pašreizējais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītājs Viesturs Burkāns vēl apsvērs, vai piedalīties konkursā uz dienesta vadītāja amatu, taču viņš uzskata, ka pie esošās kapacitātes iestāde savu darbu ir paveikusi labi.

Jau 20 gadus dienestu vadījušais Burkāns aģentūrai LETA sacīja, ka līdz šim ārējs konkurss uz dienesta vadītāja amatu nebija rīkots, taču likums neliedz šādu priekšnieka izraudzīšanās kārtību organizēt. Pašreizējā kārtība bijusi vienkārša, proti, ģenerālprokurors reizi četros gados pats izlēmis, kuru personu apstiprināt šajā amatā. Burkāns no līdzšinējiem ģenerālprokuroriem dzirdējis, ka viņi pirms dienesta vadītāja izraudzīšanās savākuši informāciju no dienesta sadarbības institūcijām.

"Brīžiem pat grūti ticēt, cik daudz ir paveikts šo gadu gadu laikā. 1998.gadā, kad dienests sāka darbu, mums nebija ne telpu, ne ideju, kā pareizi šķetināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas. Finanšu noziegumi ir paši sarežģītākie, tāpēc nākamajam vadītājam jābūt ļoti pieredzējušam un atbildīgam par lēmumiem. Cilvēkam no malas ielēkt braucošā vilcienā būs ļoti sarežģīti. To, vai es pieteikšos konkursā, pagaidām nevarēšu skaidri pateikt. Esmu veltījis dienestam 20 gadus no savas dzīves, un tas nav viegls darbs, tāpēc man ir jāizlemj, kādu dzīves līniju es vēlos turpināt," norādīja Burkāns.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šorīt paziņojumā presei norādīja, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā ir nepieciešamas radikālas izmaiņas. Burkāns šos premjera vārdus saprotot kā apliecinājumu, ka dienestam ir nepieciešams celt kapacitāti. Par nepieciešamību stiprināt dienestu Burkāns jau vairākkārt publiski runājis.

"Mēs esam iestāde bez savas grāmatvedības, mums nav juridiskās daļas, mums nav metodiskās nodaļas. Jā, protams, valdība dienestam ir piešķīrusi papildus štata vietas, taču ar to joprojām ir par maz. Lai strauji augošajā finanšu sistēmas attīstībā spētu efektīvāk pārbaudīt aizdomīgus darījumus, ir nepieciešams ne tikai atbilstošs dienesta darbinieku skaits, bet arī atalgojums. Mums jau šobrīd ir problēmas atrast speciālistus, kuri izvēlas labāk karjeru veidot labi atalgotajās bankās," uzsvēra Burkāns, kura vadītajā dienestā pastāvīgi strādā aptuveni 30 speciālisti.

Vaicāts, vai saredz savu vainu nespējā efektīvāk konstatēt naudas atmazgāšanas gadījumus Latvijas banku sektorā, Burkāns atbildēja, ka viņa vadītās iestādes kompetencē neietilpst banku uzraudzība un iespējamie banku izdarītie pārkāpumi, jo banku darbības uzraudzība ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas (LB) kompetencē.

Dienests atbilstoši "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam" saņem un analizē banku dienestam nosūtītos ziņojumus par klientu veiktajiem neparastiem un aizdomīgiem klientu finanšu darījumiem. "Tikai uzrauga - FKTK - pienākums ir pārbaudīt, vai bankā kā minētā likuma subjektā tiek ievērotas šī likuma prasības. Ja uzraugs konstatē banku klientu aizdomīgus darījumus, par kuriem banka labprātīgi nav ziņojusi dienestam, tad viņa pienākums ir vērsties pie mums ar attiecīgiem ziņojumiem," uzsvēra Burkāns.

"Skaidrs, ka Latvijas banku iezīme ir tajā, ka Latvijā ir liels nerezidentu skaits. Tā ir valsts politika, uzraudzības politika un biznesa modelis, kas potenciāli varētu sagādāt nepatikšanas. Tas ir ļoti riskants biznesa modelis. Atsevišķās lielās bankās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas konstatēšanas jautājumiem strādā aptuveni 100 darbinieki, kamēr manis vadītajā dienestā ir vien 30 cilvēki. Jautājums, protams, ir, vai bankas dienestam labprātīgi ziņo par aizdomīgiem darījumiem. Ja nav ziņots, tad priekš tam ir uzraudzības iestādes - FKTK un LB. Katru gadu mēs no FKTK saņemam daudzus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, taču dienestam pašam nav tiesību doties uz banku un pieprasīt informāciju," norādīja Burkāns.

Viņš piekrīt, ka kritika par dienesta darbu ir nepieciešama, taču tai ir jābūt saprātīgai. "Es uzskatu, ka pie esošās dienesta kapacitātes mēs strādājam labi un spējam pietiekami daudz materiālus nodot tiesībsargājošām iestādēm jautājuma par kriminālprocesa sākšanu izlemšanai. Jebkurā gadījumā ir jāatceras, ka dienests viens pats simtprocentīgi nevarēs likvidēt ēnu ekonomiku," norādīja ilggadējais Kontroles dienesta vadītājs.

Burkāns gan nekomentēja, vai ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls informējis viņa vadīto dienestu par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank un dienests ir sācis kādas pārbaudes. "Man likums liedz runāt par konkrētu darījumu pārbaudi konkrētās kredītiestādēs, taču nenoliegšu, ka ASV puse mums ir labs sadarbības partneris," piebilda Burkāns.

Jau ziņots, ka kopumā pagājušajā gadā dienests izmeklēšanas iestādēm nodevis 225 materiālus par iespējamiem noziegumiem, tajā skaitā 202 materiālus par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpat dienests pērn kopumā izdevis rīkojumus par 45,6 miljonu eiro iesaldēšanu.

Tikmēr nākamās nedēļas sākumā tiks izsludināts atklāts konkurss uz Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amatu.

Ministru prezidents norāda, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu ir nepieciešams stiprināt, palielinot tā kapacitāti un nodrošinot labu pārvaldību, kā arī sadarbību ar citām atbildīgajām institūcijām. "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā ir nepieciešamas radikālas izmaiņas, ko var nodrošināt, rīkojot caurspīdīgu, skaidri saprotamu atlases procesu, kas ļautu šai valstij nozīmīgajai institūcijai izvēlēties labāko vadītāju," uzsver premjers.

Savukārt Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir lūdzis atbalstu šī konkursa nodrošināšanai Ministru prezidentam, kurš organizēšanu uzdevis veikt Valsts kancelejai. Izvērtējot konkursa komisijas piedāvātos kandidātus, jauno dienesta vadītāju izvēlēsies un amatā apstiprinās ģenerālprokurors.

Pašreizējais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Burkāns šajā amatā ir kopš 1998.gada un viņa pilnvaru termiņš beidzas šā gada 31.maijā.

Top komentāri

v
v
Valstī Brežņevu laiki sit augstu vilni jo visādi Burkāņveidīgie tik labi jūtās savos amatos ka negribas neko mainīt.Un Kučinkis jau nav ieradies kaut ko mainīt bet nemainīt.
tik tiešām
t
Labāk sēd mājā, jo darbā neko nedari.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas