Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Būt vai nebūt vēl vienam centralizētajam eksāmenam - vērtē nozares pārstāvji

Izskatot Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, valdība otrdien atbalstīja izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) rosinājumu ieviest vēl vienu centralizēto jeb obligāto eksāmenu vidusskolēniem - fizikā vai ķīmijā. Portāla Diena.lv aptaujāto skolu un ar izglītības jomu saistīto organizāciju pārstāvji atzīst, ka šāda ierosme ir jaunums, nākusi negaidīti un vēl ir daudz neskaidrību, kas jārisina, pirms šādu izmaiņu ieviešanas.

Patlaban vidusskolēniem ir jākārto jau četri centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un kādā no izvēles priekšmetiem. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Edgars Grigorjevs norāda, ka jau tas ir daudz, turklāt vēl viens obligātais eksāmens radītu papildu slodzi ne tikai skolēniem, bet arī pedagogiem.

"Šobrīd ir ļoti daudz dažādu viedokļu. LIZDA nav ne par, ne pret šo priekšlikumu. Taču mūsu jaunākie pētījumi norāda to, ka jau šobrīd skolotāji pārstrādājas – viņiem nākas skraidīt no vienas skolas uz citu, lai tikai spētu salasīt pietiekamu iztiku. Ja nāks vēl piektais obligātais centralizētais eksāmens, slodze būtu vēl lielāka," uzsver Grigorjevs.

Turklāt arodbiedrībai ir ļoti grūti pieņemt jauno ierosmi, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neko iepriekš par to nav minējusi un tikai vakar nostādījusi fakta priekšā. Šodien LIZDA kopsapulcē tikusies ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA), kurā piedalījusies arī IZM pārstāve Evija Papule, kas likusi organizācijām nomierināties.

"Kopīgi apspriedām to, ka situācija tiešām nav viennozīmīga – ir viedokļi, ka dabas zinību zināšanu līmenis ir nepietiekams un būtu paaugstināms, taču ne šādā veidā. Mēs uzskatām, ka to vajadzēja pārrunāt ar skolu direktoriem, arī LIVU un LIZDA, un vajag būt skaidram plānam. Ir nepieciešama diagnostika visā mācību gada procesā, un eksāmens nav tas, kas nu pēkšņi glābs situāciju. Mēs gaidīsim turpmākos lēmumus – kas notiks, līdz kuram gadam, kā to spēs izdarīt, tad arī varēsim rīkoties tālāk," uzsver LIZDA eksperte vispārējās izglītības jautājumus Modra Jansone.

Valdībā pieņemtais lēmums šokējis arī LIVA prezidenti Inetu Tamani, kura nebija gaidījusi šādu strauju lēmumu no ministra puses. "Vakar pieņemtais valdības priekšlikums ir liels šoks skolu direktoriem – respektīvi arī LIVA. Daudz kas nav saprotams, piemēram, kā izglītības ministrija to ir gatava realizēt, jo Latvijā ir ļoti daudz skolu, kuras ir licenzējušas īpašu programmu ar nolūku mācīt kādu padziļināto humanitāro priekšmetu vai citu. Šīs skolas vai nu nemāca, vai ļoti minimāli māca fiziku un ķīmiju, līdz ar to vispār rodas jautājums – ko tad darīs šīs skolas?" uz neskaidrībām norāda Tamane.

Turklāt skolas un pedagogu organizācijas ir neizpratnē par likuma niansēm, kas būtiski ietekmēs īpaši profesionālo vidusskolu nākotni. "Šim lēmumam par piekto centralizēto eksāmenu var piekrist tādā gadījumā, ja tas būtu tendēts tikai uz vidusskolām. Turklāt jāuzskata, ka tas nemaz neatbilst šīm prasībām par uzlabošanu obligātajai vidējai izglītībai, kas rakstīts valdības rīcības plānā," piebilst LIVA vadītāja.

LIVA un LIZDA šos jautājumus vēlas pārrunāt ar izglītības ministru, taču, kamēr darbu nav sākusi jaunā valdība un amata pienākumus joprojām pilda jau patiesībā demisionējušie ministri, tālejošus procesus pārrunāt nav iespējams, norāda organizāciju pārstāvji.

"Pats svarīgākais ir gaidīt šo brīdi, lai beidzot saprastu kas notiek, un, ja šis likumprojekts gūs apstiprinājumu – kā to realizēs? Kas notiks ar šīm skolām, kas virzās uz citu novirzienu izglītošanu, vai ieviesīs vairāku līmeņu centralizētos eksāmenus? Jo, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā ir šie dažādo līmeņu eksāmeni, kas noteikti noderētu arī mūsu izglītības sistēmai Latvijā," norāda Tamane.

Dažādi viedokļi ir arī atsevišķu skolu direktoriem, kuri uzsver – liela atšķirība ir tā, vai fizika un ķīmija skolā tiek mācīta pastiprināti, vidējā līmenī vai kā profesionālajās vidusskolās, apvienojot dabas zinību priekšmetus.

"Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā skolēniem nebūtu problēmu nokārtot eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Grūtības varētu būt tiem skolēniem,  kas apgūst programmas, kurās māca dabaszinības, bet nemāca fiziku un ķīmiju atsevišķi,  tāpēc uzskatu, ka šiem eksāmeniem tomēr būtu jāpaliek kā izvēles eksāmeniem," prognozē Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Māris Brasla.

Viņam piekrīt arī Rīgas Imantas vidusskolas direktors Ilmārs Jubass, kurš norāda, ka vēl viens obligātais eksāmens būtu noderīgs: "Vajadzīgs šis izvēles centralizētais eksāmens fizikā vai ķīmijā. Ir jāizvēlas prioritātes, turklāt es uzskatu, ka mūsu skolas audzēkņiem tas nenāktu par sliktu."

Turpretī Rīgas 47. vidusskolas direktore Ineta Kareļina par priekšlikumu nav sajūsmā, un ir pārliecināta, ka ar šādu attieksmi nav vienīgā. Kareļina uzskata, ka Latvijā rūpniecība nav attīstīta tiktāl, lai strauji "saražotu" jaunos fiziķus un ķīmiķus pret viņu gribu. "Ar šī lēmuma izpildīšanu grūtāk būs tiem skolēniem, kuriem ir smaga galva. Taču tiem, kuriem jau laicīgi ir bijusi nepieciešamā vide, aprīkojums, ar ko strādāt stundās, būs vieglāk. Mans uzskats ir tāds: ja prāts ir gudrs, prāts ir jānodarbina!" komentē Kareļina.

(11.rindkopā precizēts Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas direktora Māra Braslas teiktais.)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas