Viņš arī informēja par to, ka ir panākta vienošanās par finansējumu Sēnītes posma remontdarbiem, kurus daudzi autobraucēji jau sen gaida. Ikgadējā ceļu nozares profesionāļu konferencē eksperti iezīmēja lielākos izaicinājumus mobilitātei un ceļu tīkla attīstībai, rēķinoties ar ES fondu līdzfinansējuma izbeigšanos, un arī ieskicēja nākotnes transporta sistēmu aprises.
Šogad naudas vairāk
Kopumā šogad valsts autoceļu finansējums ir plānots 307 miljoni eiro, no kuriem 183 miljoni eiro ir valsts budžeta līdzekļi, bet 124 miljoni eiro – ES fondu finansējums. Šajā sezonā paredzēts veikt būvdarbus vairāk nekā 150 valsts autoceļu objektos, kā arī dažādus citus darbus, kopumā sakārtojot ap 1200 kilometriem ceļu. Pēc ministra paustā, naudas apjoms, ko autoceļu lietotāji samaksā dažādās nodevās un nodokļos, būtu pietiekams, lai īstenotu autoceļu sakārtošanas projektus daudz lielākā apjomā, tomēr aizvien ir arī daudz citu aktuālu nepieciešamību gan veselības, gan sociālajās, gan citās jomās. "Tajā pašā laikā ir gana skaidrs, ka arī medicīnas pakalpojumu pieejamība ir atkarīga no kvalitatīvas ceļu infrastruktūras," norādīja Augulis.
VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange pauda, ka 25 gadu laikā ieguldījumi valsts autoceļos ar grants segumu praktiski netika veikti, tāpēc šobrīd izveidojusies situācija, ka valsts autoceļu tīklā ir ļoti labi, komfortabli autoceļi vai posmi, uz kuriem ir iespējams ieviest arī jaunās tehnoloģijas, taču tajā pašā laikā vairāk nekā puse valsts autoceļu ir ar grants segumu un vairākus mēnešus gadā tie ir grūti izbraucami un nenodrošina iedzīvotājiem pienācīgas pārvietošanās iespējas, kā arī bremzē attīstību reģionos.
Pēc Langes paustā, lielais grants seguma autoceļu īpatsvars uzskatāms par lielāko izaicinājumu iedzīvotāju mobilitātei.
Šobrīd vairāk nekā puse valsts autoceļu – gandrīz 12 000 kilometru kopgarumā – ir ar grants segumu, kas ir 55% no visiem valsts autoceļiem. "Diemžēl gandrīz visi šie autoceļi ir vietējas nozīmes, ar mazu satiksmes intensitāti pa tiem un lielu finansējuma deficītu," norādīja LVC vadītājs, gan piebilstot, ka šogad situācija mainīsies pozitīvā virzienā, ņemot vērā, ka šogad grants seguma ceļu remontiem ir atvēlēts gandrīz četras reizes lielāks finansējums nekā pērn, kas ļaus uzlabot ap 400 kilometriem grants autoceļu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 18. aprīļa, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!