Šī bija pirmā Saeimas komisijas sēde pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma atbrīvot no amata Radio valdes locekļus Aldi Pauliņu un Uldi Lavrinoviču. Viņi bija aicināti uz komisijas sēdi, bet neieradās. Toties NEPLP locekļi bija ieradušies pilnā sastāvā.
Latvijas Radio darbinieki 2009. gadā paši piekrituši atalgojuma samazināšanai, kā arī vienu mēnesi gadā strādājuši, nesaņemot algu, norāda uzņēmuma arodbiedrības vadītāja Mudīte Paegle. Problēma ir tā, ka bāzes budžets pa gadiem paliek tāds pats, bet no konkrētām mērķprogrammām, piemēram, Latvijas simtgades programmas, piemaksas saņem tikai tie darbinieki, kuri veido attiecīgo saturu, bet pārējiem atalgojums nemainās. "Nevar teikt, ka mēs tikai prasām, arodbiedrība ir ierosinājusi veikt iekšējo auditu, lai sakārtotu sistēmu," norādīja Paegle, piebilstot, ka pēdējo gadu laikā darbinieku slodze tikai aug. Funkciju audita veikšana ir arī viens no uzdevumiem, ko NEPLP sagaida divu mēnešu laikā no vienīgās šobrīd amatā palikušās Radio valdes locekles Sigitas Roķes.
"Ar mūsu entuziasmu rēķinās kā ar neizsīkstošu resursu, ar ko var spekulēt," komentējot NEPLP iepriekšējā sastāva attieksmi pret Radio problēmām, izteicās Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš. Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) priekšsēdētājs Aldis Misevičs norādīja uz lielo atšķirību starp valdes locekļu un parasto darbinieku atalgojumu. Par to gan NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere izteicās, ka valdes locekļu atalgojumu NEPLP nekādi neietekmē. Roķe minēja, ka 19% LR darbinieku saņem 750–850 eiro bruto algu, kas ir garantēta ar līgumu un konkrētu slodzi, bet 30% darbinieku bruto alga svārstās no 850 līdz 950 eiro.
Eiropas Raidorganizāciju asociācijas pētījumā par sabiedriskajiem medijiem 2016. gadā Latvija finansējuma ziņā ir ceturtajā vietā no beigām, norādīja Roķe. Mazāks finansējums ir, piemēram, Ukrainai un Armēnijai, bet, ja no finansējuma izņemtu apraides izmaksas, ko daudzviet sabiedrisko mediju finansējumā neiekļauj, mūsu valsts atvēlētā summa sabiedriskajiem medijiem būtu līdzīga ar valsti, kurā notiek karš, izteicās Roķe.
Šogad dažādiem mērķiem, ieskaitot atalgojuma palielināšanu, prasītā summa ir 914 tūkstoši eiro, ko vajadzētu iestrādāt valsts budžeta bāzes dotācijā. Atbilde no Finanšu un Kultūras ministrijas bijusi, ka papildu budžeta prasījumus pamata bāzē iekļaut nav iespējams, norāda Ķezbere.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 8.marta laikrakstā Diena!