Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši pēc kolektīvā iesnieguma par dalītā īpašuma izbeigšanu. Iniciatīva, ko parakstījuši 10 516 Latvijas pilsoņi, Saeimā iesniegta šī gada aprīlī.
Vēstulē Kučinskim deputāti atbildīgās institūcijas aicina rast visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu, kas novērstu kļūdu dalītā īpašuma radīšanā, ko savulaik pieļāvusi valsts.
Pēc Tieslietu ministrijas informācijas dalītā īpašuma process attiektos uz 3677 privatizētām daudzdzīvokļu mājām, kurās kopā ir 110 970 dzīvokļi, un 7354 zemes vienībām, uz kurām šīs mājas atrodas.
Savukārt Valsts zemes dienesta dati liecina, ka šo zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt robežās no 130 līdz 180 miljoniem eiro.
Kā ziņots, dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu Valsts pārvaldes komisija skata otrajā lasījumā. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.
Satversmes tiesa šī gada 12.aprīlī par Satversmes 105.pantam neatbilstošu atzinusi Saeimā pagājušā gada jūnijā pieņemto regulējumu, kas tajos gadījumos, kad privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018.gadā to paredzētu noteikt līdz 5% gadā, 2019.gadā - līdz četriem, bet 2020.gadā - līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Konstitucionālā tiesa apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmei un spēkā neesošām nolēmusi atzīt no 2019.gada 1.maija.
Līdz šo grozījumu pieņemšanai zemes gabala nomas maksa strīdus gadījumā dzīvokļa īpašniekam bija nosakāma 6% apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības.