Arī 2017.gadā DP veica to ārzemnieku pārbaudes, kuri TUA vēlējās iegūt, pamatojoties uz investīcijām Latvijā. DP kā kompetentās institūcijas pienākumos ietilpst izvērtēt TUA izsniegšanas riskus to pieprasītājiem un sniegt atzinumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas attiecīgi pieņem lēmumu par TUA izsniegšanu, atteikumu izsniegt TUA vai izsniegtās atļaujas anulēšanu.
Aizvadītajā gadā DP rekomendēja TUA nepiešķirt 26 ārzemniekiem un anulēt savulaik izsniegtas atļaujas 21 ārzemniekam. Atteikuma vai anulēšanas nepieciešamību pamatā noteica DP rīcībā esoša negatīva informācija un konstatētie riski Latvijas nacionālajai drošībai, kas savukārt ir tiesisks pamats ierobežot ārzemnieku atrašanos Latvijā, tajā skaitā arī liegt tiesības iegūt TUA.
72% atteikumu gadījumu DP konstatējusi pretizlūkošanas riskus, proti, TUA pretendenti izmanti vai varētu tikt izmantoti ārvalstu specdienestu aktivitātēs, kas vērstas pret Latvijas interesēm. 19% gadījumu konstatēti ekonomiskie riski, kas lielākoties bija saistīti ar aizdomām par iespējamu nelegālu finanšu līdzekļu legalizāciju, kā arī tie bija gadījumi, kad pret personām viņu mītnes valstīs bija uzsākti kriminālprocesi par ekonomiskajiem noziegumiem lielos apmēros. 9% atteikumu gadījumu tika konstatēti citi apdraudējumi nacionālajai drošībai, to skaitā riski valsts konstitucionālajai iekārtai, piemēram, personu saistība ar Krievijas īstenoto tautiešu politiku.
Kopumā aizvadītajā gadā Latvijā TUA apmaiņā pret investīcijām tika izsniegtas 2 083 personām, no kurām pirmreizēji šādas kategorijas TUA ieguva 424 personas. Aizvadītajā gadā TUA izsniegšana apmaiņā pret investīcijām atkārtoti tika vērtēta lielākoties tām personām, kuras to pirmreizēji saņēmušas 2012. gadā, un šādas TUA atkārtoti uz pieciem gadiem tika izsniegtas 1659 personām.
Ārzemnieku, kuri vēlas iegūt TUA apmaiņā pret investīcijām pirmreizēji, interese par atļaujām turpināja samazināties. Nemainīgi lielākā interese ārzemnieku vidū ir iegūt TUA, pamatojoties uz Latvijā veiktu nekustamā īpašuma iegādi. Lielākoties tikuši lūgti TUA pagarinājumi, bet pirmreizēji 2017.gadā tika pieprasītas 302 TUA, kas aptver ne tikai īpašumu pircējus, bet arī viņu ģimenes locekļus, kuri ir tiesīgi pretendēt uz TUA, neveicot citas investīcijas.
Nākamās divas izplatītākās pozīcijas aizvadītajā gadā bija TUA iegūšana par investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā un par investīcijām bankas subordinētajā kapitālā, attiecīgi pieprasītas 109 un 62 šādas TUA, no kurām pirmreizēji - 85 un 23 TUA. Savukārt par investīcijām bezprocentu valsts vērtspapīros tika pieprasīta 21 TUA, no kurām 14 pieprasītas pirmreizēji.
Tādējādi aizvadītajā gadā saglabājās jau 2016.gadā konstatētā tendence mazāk pieprasīt pirmreizējas TUA, ko DP skaidro gan ar rūpīgāku Latvijas valsts institūciju darbu šo pretendentu finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudei, gan ar Krievijas ekonomiskās situācijas svārstībām un izmaiņām Krievijas normatīvajā regulējumā.
TUA pretendentu sadalījumā pa valstīm būtiskas izmaiņas nav novērojamas. Krievijas pilsoņi joprojām veido lielāko īpatsvaru TUA saņēmēju vidū - 1 493, kas ir 73% no kopējā TUA pretendentu skaita. Aiz Krievijas otro vietu pērn saglabāja Ukraina, akm sekoja Ķīnas, Uzbekistānas, Kazahstānas un citu valstu pilsoņi.
DP atzīmē, ka 97 no TUA pieprasītājiem bija no valstīm, kas iekļautas riska valstu sarakstā.
DP vērtējumā, Latvijas tiesiskajā regulējumā šobrīd ir panākts samērīgs risinājums starp ārvalstu investoru piesaistes interesēm, no vienas puses, un nacionālās drošības interešu aizsardzību, no otras puses. Kaut arī epizodiski tiek rosināts pārvērtēt vai samazināt noteikto veicamo investīciju apjomu TUA saņemšanai, tomēr minētajam pašreizējos apstākļos nebūtu pamata, jo gan investīciju apjomam, gan valsts īstenoto pārbaužu apjomam jābūt tādam, kas atturētu ārvalstniekus no negodprātīgas šīs programmas izmantošanas savās interesēs.
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis