LANA izpilddirektora Dāvja Vītola skatījumā šī gada pirmais pusgads skaidri parādīja, ka līdz ar alkohola cenas pieaugumu iedzīvotāji pērk arvien mazāk, neskatoties uz Finanšu ministrijas (FM) drosmīgajām prognozēm. Viņš arī atgādina, ka līdz ar izmaiņām Igaunijas akcīzes nodoklī jūlijā Latvijas valdība bija spiesta samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, lai saglabātu pierobežas tirdzniecību un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Viņaprāt, ja Saeima paliks pie plānotajām izmaiņām, tas nozīmēs, ka Latvijā, tāpat kā Lietuvā, būs dārgākais alkohols Baltijas reģionā. "Realitātē tas nozīmē, ka ne tikai uzplauks nelegālā alkohola tirdzniecība Latvijā un pilnībā izzudīs pierobežas tirdzniecība, bet arī strauji un ievērojami kritīsies gan akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 2019. gada sākums skaidri parādīja, ka cilvēki Latvijā nepērk vairāk alkohola par augstāku cenu," atzīst Vītols.
Savukārt FM pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai norāda, ka asociācijas paustie pretargumenti ir tikai viena monētas puse. "LANA no savas puses min tikai fiskālo ietekmi uz budžetu, proti, līdz ar akcīzes nodokļa pieaugumu samazināsies ienākumi valsts budžetā. Taču fiskālā ietekme ir tikai viens no akcīzes nodokļa aspektiem, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes. Otrs aspekts ir kaitīgu preču patēriņa ierobežojums – alkohols un tabaka ietilpst šo preču skaitā, kas rada būtisku kaitējumu cilvēka veselībai, līdz ar to būtiski ir ņemt vērā abus šos faktorus, nevis, kā to dara asociācija, runāt tikai par akcīzes nodokļa pieauguma negatīvajām sekām un pilnībā ignorēt šīs preces kaitīgo ietekmi uz veselību," spriež Jarockis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
prokurors Vioriks
oskars