Kā norāda ministrijā, ceturtdien Eiropas Komisija (EK) publicējusi ziņojumu par PVN plaisas kārtējo novērtējumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm piecu gadu periodā no 2016.gada līdz 2020.gadam, kā arī veikts tā sauktais "ātrais" PVN plaisas novērtējums 2021.gadam.
Neraugoties uz Covid‑19 negatīvo ietekmi uz Eiropas tautsaimniecības izaugsmi, atbilstoši publicētajiem datiem, 2020.gadā ES kopumā turpinājās PVN plaisas samazināšanas tendence - gada laikā tā saruka no 11% līdz 9,1%, salīdzinot ar 2019.gadu.
Tāpat 2020.gadā PVN plaisas samazināšanas tendence turpinājās arī Latvijā, ierindojot to piektajā vietā ES dalībvalstu starpā ar efektīvāko PVN iekasēšanas sistēmu.
Pēc EK veiktā novērtējuma Latvijas PVN plaisa 2020.gadā bija 3,6%, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Par Latviju mazāki rādītāji ir Nīderlandei (2,8%), Zviedrijai (2%), Igaunijai (1,8%) un Somijai (1,3%).
Vienlaikus EK "ātrais" PVN novērtējums 2021.gadam liecina, ka PVN plaisa Latvijā turpināja samazināties arī pērn. Ņemot vērā jau sasniegto zemo līmeni, tas notika lēnākā tempā, tai samazinoties par 0,2 procentpunktiem salīdzinot ar 2020.gadu, skaidro FM.
"Ātrais" novērtējums tiek veikts pēc vienkāršotas metodoloģijas, taču dod iespēju veikt sākotnējo novērtējumu gadam pirms ziņojuma publicēšanas gada.
Vienlaikus FM norāda, ka PVN plaisas samazināšanos ir ietekmējušas arī likumdošanas izmaiņas. Lai mazinātu iespējamos PVN krāpšanās riskus, sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) tiek strādāts pie tiesiskā regulējuma nodokļu jomā uzlabošanas.
Piemēram, uzlabots nodokļu audita process, PVN deklarācijā ir noteikts iekļaut visu darījumu detalizētu atšifrēšanu, sākot ar darījumu slieksni 150 eiro, kā arī Latvija ir atteikusies no taksācijas perioda "puse no kalendārā gada". Tāpat jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem mēnešiem ir noteikts taksācijas periods "viens kalendāra mēnesis", bet nozarēs, kur PVN krāpšanās risks saglabājas augsts, ir ieviesta apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība.