Gadu līdztekus panākumiem prezidentūras laikā caurvijusi ne viena vien viedokļu nesakritība, solījumu nepildīšana un bažas par amatpersonu godaprātu, pildot darba pienākumus.
2015.gadu ievadīja Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES). Viens no pirmajiem Latvijas kā prezidējošās valsts izaicinājumiem bija saistīts ar teroraktiem Francijā - ministriem bija jādemonstrē spēja sasaukt kopā citus ES valstu ministrus un nonākt pie kopīgiem lēmumiem. Reizēm valdības ikdienas darbu, iespējams, apgrūtināja ministru biežā prombūtne saistībā ar prezidentūras aktivitātēm. Tomēr gan prezidēšanas laikā, gan pēc tās saņemts daudz uzslavu.
Gada pirmajā pusē uzmanības centrā bija arī Valsts kanceleja saistībā ar tās iepriekšējo direktori Elitu Dreimani. Aizmetņi tam gan bija jau pagājušā gada nogalē, bet tieši gada pirmie mēneši bija tie, kas valsts pārvaldi sabiedrībai parādīja īpaši negatīvā gaismā. Proti, ilggadējai valsts pārvaldes darbiniecei, Valsts kancelejas direktorei Dreimanei netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam. Tas raisīja domstarpības starp Dreimani un Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (Vienotība). Cīnoties pret pielaides anulēšanu, Dreimane pārmeta nekorektas informācijas izplatīšanu saistībā ar Valsts kancelejā izveidoto viņas darba novērtēšanas komisiju un atzinumu, ka viņa nevar turpināt amata pienākumu pildīšanu. "Patiesībā tā bija tikai Ministru prezidentes īpaša piezīme. Valsts kancelejas direktoru no amata var atbrīvot Ministru kabinets," pavasarī apgalvoja Dreimane. Tikmēr premjerministre viņai piedāvāja pārcelties darbā uz Kultūras ministriju un negatīvas atbildes gadījumā solīja rosināt atbrīvošanu no amata. "Valsts kancelejas direktors nevar pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, ja viņam nav pielaides valsts noslēpumam, bet padotībā esošiem darbiniekiem tāda ir. Nav iespējams normālas pārraudzības un kontroles process," pauda Straujuma. Pavasara beigās, kad Straujuma paziņoja, ka valdībai būs jālemj par Dreimanes atbrīvošanu no amata, viņa pati iesniedza atlūgumu, atbrīvojot valdību no lēmuma pieņemšanas. Dažus mēnešus pēc amata pamešanas valsts pārvaldē Dreimane atrada vietu uzņēmumā Latvijas Gāze, nostājoties pretējās interesēs ar valsti.
Vasaras sākumā lielas pārmaiņas skāra vienu no Straujumas komandas biedriem - toreizējo aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Viņš tika virzīts Valsts prezidenta amatam, un Saeimā viņa kandidatūra tika atbalstīta. Tikmēr Vējoņa vietā pie valdības galda sēdās bijušais spēkavīrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Valsts kanceleja vasaru pavadīja bez direktora, līdz, noslēdzoties konkursam, par piemērotāko kandidātu tika atzīts kādreizējais Pārresoru koordinācijas centra direktors Mārtiņš Krieviņš, kurš kopš amata pamešanas profesionālo pieredzi papildināja ārvalstīs, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā kā vecākais padomnieks stratēģijas, reformu un politikas veidošanas jautājumos. Atgriežoties Latvijas valsts pārvaldē, Krieviņš pauda apņēmību uzlabot valsts pārvaldes tēlu, kā arī mazināt ierēdniecības apmērus. Strādājot starptautiskā organizācijā, pieteikties Valsts kancelejas direktora amatam viņu pamudinājis interesantais risināmo jautājumu loks, kā arī motivācija līdz šim iegūto starptautisko pieredzi izmantot Latvijas labā. "Pēdējos nu jau 15 gadus atalgojums nekad nav bijis izšķirošais iemesls, kādēļ pieņemt kādu piedāvājumu vai amatu pamest," ekspresintervijā aģentūrai LETA uzreiz pēc apstiprināšanas amatā atzina jaunais valsts galvenais "papīru bīdītājs".
Straujumas vadītā valdība jau otro termiņu pēc kārtas izcēlās ar problēmām, kas saistītas ar pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam vairākiem ministriem. Šajā valdībā ilgi neskaidrs jautājums bija par pielaides piešķiršanu veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS). Sākotnēji pielaide tika piešķirta uz noteiktu laiku, bet pēc tam tomēr pagarināta. Belēvičs arī bija viens no ministriem, kurš ar savu rīcību premjerministrei sagādājis ne mazums galvassāpju. Sākotnēji tika paziņots par reformām ātrās palīdzības automašīnu nodrošināšanā, laužot gadiem pastāvējušo kārtību. Pēcāk skaidrošanās bija saistībā ar reformām Zāļu valsts aģentūrā. Lai gan pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma valdības vadītājai un sabiedrībai tika solīts, ka šis jautājums noglabāts dziļā atvilktnē, pēc dažām nedēļām tas atkal atgriezās valdības dienaskārtībā, atkal gan ciešot sakāvi.
Šai valdībai gada laikā nācies tikt galā ar daudziem izaicinājumiem, neiztiekot arī bez runām par valdības stabilitāti un, iespējams, ne īpaši garo mūžu. Viena no versijām bija, ka šī valdība varētu pastāvēt līdz prezidentūras beigām. Tomēr arī pēc 1.jūlija valdība Straujumas vadībā turpināja darboties. Tomēr runas nepieklusa. Nākamais lielais izaicinājums valdībai bija bēgļu jautājums - uzņemt vai neuzņemt noteikto bēgļu skaitu un kā to izdarīt, lai apmierinātas būtu visas puses - gan kvotu noteicēji, gan Latvijas iedzīvotāji, kuri savu nepatiku pret bēgļiem pauda arī protestos. Tomēr arī pēc sarežģītā lēmuma par vairāku simtu bēgļu uzņemšanu valdības vadītājas krēsls stabili turējās pie grīdas. Tad Straujumas pozīcijas satricināja investora meklēšana nacionālajai aviokompānijai airBaltic, tomēr šajā gadījumā grēkāža statuss tika Vienotības biedram un satiksmes ministram Anrijam Matīsam, kurš ātri vien zaudēja ministra amatu, nespējot savlaicīgi informēt valdību saistībā ar investora meklējumiem. Tas gan nenozīmēja, ka līdz ar Matīsu aizgāja arī viņa vadībā izvēlētais un vēlāk valdībā atbalstītais investors - pēc grozījumu izdarīšanas investīciju līgumā vācietim Montāgam Girmesam ļauts investēt aviokompānijā.
No jauna spekulācijas par valdības pēdējām dienām uzvirmoja pirms Vienotības ikgadējā kongresa, kas notika 5.decembrī. Pirms tam valdības vadītāja apgalvoja - lai gan katrai valdībai pienāk gals, tomēr viņa kongresā atkāpties negrasās. Savu solījumu viņa pildīja kongresā, vien paziņoja, ka pie amata neturas un viņai ir svarīga šī valsts. Tomēr jau pirmajā darba dienā pēc kongresa situācija krasi mainījās un pēc tikšanās ar Valsts prezidentu tika paziņots par demisiju, skaidrojot, ka viņas vietā ir jānāk jauniem, enerģiskiem cilvēkiem, kas var dot jaunu pienesumu. Vienlaikus gan tajā pašā dienā Straujuma atzina, ka liela daļa ministru, viņasprāt, var turpināt darbu arī jaunajā valdībā. Straujuma teica, ka valdību esot vajadzīgs restartēt. "Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus," savu lēmumu pamatoja Straujuma.