Gerhardam piedod vēlo pamošanos

Atbildīgā komisija bija plānojusi šo projektu iesniegt izskatīšanai Saeimas sēdē 10. maijā, bet tad saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vēstuli, kurā tā norādīja uz vairākām būtiskām nepilnībām projektā. Komisijas sēdē Gerhards skaidroja, ka nav pieņemams augstais slieksnis, kāds noteikts vietējo referendumu ierosināšanai. "Manā redzējumā, ja grib sabiedrību iesaistīt lēmumu pieņemšanā, tad jāiet uz samazinājumu," sacīja ministrs. Viņš arī norādīja, ka valsts budžetā referendumu rīkošanai neesot paredzēta nauda. Komisijas priekšsēdis Sergejs Dolgopolovs un Jānis Tutins (abi Saskaņa) ar izpratni uztvēra ministra bažas, bet aicināja tādā gadījumā samazināt arī to slieksni, kas noteikts, lai ierosinātu tautas nobalsošanu.

Jau pirms vairākiem gadiem 2. lasījumā pieņemtajā pašvaldību referendumu likumā ir noteikts, ka referendumus var rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Rīgā referendumu varētu ierosināt ne mazāk kā 10% no to balsotāju skaita, kas pēdējās vēlēšanās iekļauti pašvaldības vēlētāju sarakstā, bet citur – ne mazāk kā 15%, bet domes atlaišanu varētu ierosināt ne mazāk 30% no pēdējo vēlēšanu balsstiesīgajiem. Referendums uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījusies ne mazāk kā viena trešā daļa no sarakstos iekļautajiem balsotājiem.

Juri Šulcu (Vienotība) pārsteidza ministra iebildumi, jo trīs gadus projekts ir vērtēts darba grupā, kurā piedalījās arī VARAM pārstāvji. Taču no VARAM saņemts tikai viens ierosinājums, ka referendumu rosināšanai izmantoto elektronisko pakalpojumu pārzinis ir Centrālā vēlēšanu komisija, nevis VARAM.