Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.
Apsūdzības sākotnēji celtas pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, proti, darbībām saistībā ar 2008. gadā SM rīkoto konkursu televīzijas programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp Tet, SIA Hannu Digital un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.
Jauni fakti, kuru neesot
Pārmetumi prokuroram izskanēja novembrī notikušajās divās tiesas sēdēs, kurās apsūdzētie sniedza savas liecības, un tieši pēc visu liecību noklausīšanās prokurors 11. novembra tiesas sēdes noslēguma daļā, šķiet, par pārsteigumu visiem, arī tiesnesim, negaidīti paziņoja, ka plāno izdarīt izmaiņas savos apsūdzības rakstos.
Tāpat prokurors pēkšņi izlēma, ka lietā kā liecinieku nepieciešams uzaicināt bijušo SM valsts sekretāru Jāni Maršānu, ņemot vērā, ka viens no apsūdzētajiem, bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe savā liecībā tiesai pieminējis Maršānu. Pēc šīs vēlmes izteikšanas prokurors izpelnījās ne tikai aizstāvības puses pārmetumus un neizpratni, bet arī tiesneša noraidošu attieksmi. Uz tiesas jautājumu, kādēļ prokurors šādu vēlmi neizteica uzreiz pēc Dripes liecības uzklausīšanas, bet gan krietni vēlāk, Zelčs skaidroja, ka esot vēlējies noklausīties visu pārējo apsūdzēto liecības. Tomēr tiesnesis noraidīja prokurora lūgumu, argumentējot to ar faktu, ka jau iepriekš daži apsūdzētie bija rosinājuši izsaukt Maršānu liecināt, taču tobrīd prokurors neuzskatīja to par nepieciešamu, un attiecīgi tiesa toreiz šos lūgumus noraidīja. Līdz ar to, tiesas ieskatā, tagad apmierinot prokurora lūgumu, tā būtu nevienlīdzīga attieksme pret procesa dalībniekiem.
Taču lielākos pārmetumus prokurors izpelnījās tieši par pēkšņo lēmumu mainīt visiem apsūdzētajiem izvirzītās apsūdzības, grozot tajās "atsevišķus faktiskos apstākļus". Aizstāvības iebildumi pret prokurora darbības stilu sekoja arī nākamajā tiesas sēdē 24. novembrī, kad aizstāvība bija saņēmusi apsūdzību grozījumus, taču bija neizpratnē par grozījumu juridisko statusu, praktiski visiem apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem šo dokumentu apzīmējot ar vārdu "vēstule tiesai". Tāpat prokurors tika asi kritizēts par iesniegtā dokumenta neskaidro saturu, no kā neesot saprotams, vai apsūdzības ir kļuvušas bargākas vai maigākas un tieši kādas izmaiņas un kuros apsūdzību punktos veiktas.
Aizstāvības pārstāvji jau 11. novembra sēdē jautāja, kuri ir tie faktiskie apstākļi, kuru dēļ prokurors nolēmis grozīt apsūdzību, taču saprotama atbilde no prokurora nesekoja.
"Tā kā viņam vajadzīga vairāk nekā nedēļa, tad es saprotu, ka viņš kaut kā mainīs vai nu sastāvu, vai būtiskus faktiskos apstākļus. Jo pieļauju, ka šāda reakcija ir saistīta ar aizstāvības lūgumu tiesai izvērtēt prokurora rīcību atbilstoši Krimināllikumam. Tā ir laikam jūsu reakcija, kādēļ jūs grozāt. (…) Jo faktiskie apstākļi lietā nekādi jauni nevar būt, nezinu, kuri no faktiskajiem apstākļiem tiks grozīti, kas prokuroram 13 gadus ir bijuši. Jo mēs neesam izdzirdējuši vai noskaidrojuši kaut ko jaunu, kas pirms tam nebija zināms. (…) Tā ir tikai tiesas procesa vilcināšana no prokurora puses," 11. novembra sēdē pauda viens no aizstāvības pārstāvjiem.
Šeit būtiski piebilst, ka pirms tam Šlesers, nolasot savu liecību tiesai, vairākkārt norādīja, ka prokurors nevienā apsūdzības punktā neesot definējis, konkrēti kādus likuma pārkāpumus Šlesers ir izdarījis, un tādēļ uzskata pret viņu izvirzītās apsūdzības par izdomātām, lūdz tiesu sevi attaisnot un vienlaikus izdot blakus lēmumu par prokurora rīcības izvērtēšanu atbilstoši Krimināllikuma 291. pantam (par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu).
Apsūdzības grozījumi vēstules formā
Kā 24. novembra tiesas sēdē norādīja kāds no aizstāvības, procesa dalībnieki ir saņēmuši un izlasījuši prokurora vēstuli, kas adresēta ELT tiesnesim, un tās nosaukums ir "Par apsūdzības grozīšanu". Sēdē tika retoriski jautāts – vai šis dokuments tik tiešām ir uzskatāms par jauno apsūdzību atbilstoši likumam.
"Rodas jautājums – vai šis dokuments, kuram faktiski vajadzētu būt kā pavadošajam dokumentam, tik tiešām ir uzskatāms par jauno apsūdzību atbilstoši likumam. Jaunā apsūdzība ir jauns dokuments, un šim jaunajam dokumentam pēc formas jāatbilst tādam dokumentam, kādu paredz Kriminālprocesa 405. pants. Bet formulējums ir, ka faktisko apstākļu apraksts tiek aizstāts. Apsūdzētajam ir jābūt saņēmušam apsūdzību, un viņam nav jāmeklē kaut kādi izskaidrojumi citviet lietas materiālos. Tāpēc pat no formālā viedokļa, neiedziļinoties pat lietas būtībā, sanāk, ka ir jāsalīdzina vecā apsūdzība un pašiem jāmēģina tajā iekļaut to, ko prokurors ir nosaucis vai apzīmējis kā "faktisko apstākļu apraksta aizstāšana". Būtībā jāskatās divi dokumenti, un tas ir fundamentāli nepareizi," pauda advokāti.
Aizstāvības pārstāvji akcentēja prokurora vēstulē minēto frāzi "(..) atbilstoši šiem grozījumiem tiek precizēti atsevišķi faktiskie apstākļi", norādot, ka apsūdzības grozīšana un apsūdzības precizēšana ir pilnīgi dažādi jēdzieni. Līdz ar to šī prokurora vēstule saturot nepatiesu apgalvojumu, ka ar šiem grozījumiem tiek precizēti atsevišķi patiesie apstākļi, jo precizējums attiecināms tikai uz pārrakstīšanās kļūdām.
"Un frāze "pārskatāmības labad, visi grozījumi iekļauti pilnīgā augstāk norādītajā faktisko apstākļu aprakstā" ir visnotaļ dīvains formulējums, kas norāda uz to, ka atkal ir pašiem jācenšas atrast to vietu, kas ir grozīts. Līdz ar to no procesuālā viedokļa vērtējot, vai šis dokuments ir uzskatāms par jaunu apsūdzību – manuprāt, šeit rodas tāds kāzuss, kurš, ja paliek neatrisināts, tad nākamajās tiesu instancēs agri vai vēlu mēs nonāksim pie situācijas, vai vispār ir pieļaujama apsūdzības grozīšana šādā formā un vai šī vēstule ir uzskatāma par jaunu apsūdzību," norādīja aizstāvības advokāts.
Tāpat tika uzsvērts, ka frāze "lietas izskatīšanas laikā secināts, ka..." ir izteikta apgalvojuma formā, bet nevienam nav saprotams, no kuriem ziņu avotiem prokurors pēkšņi ir saskatījis, ka tikai un vienīgi lietas izskatīšanas laikā tiesā viņš ir uzzinājis jaunus apstākļus. Pats prokurors arī nespēja uz šo jautājumu skaidri atbildēt.
Aizņemtais prokurors
Nenoliedzami interesanta situācija 24. novembra tiesas sēdē radās brīdī, kad tika pārrunāti dažādi tehniskie jautājumi, tostarp nākamo tiesas sēžu potenciālais grafiks. Proti, prokurors vērsa tiesneša uzmanību, ka 23. decembrī plānots paziņot spriedumu tā sauktās pirmās digitālās televīzijas krimināllietā, kur viņam arī esot jāpiedalās kā apsūdzības uzturētājam. Kas, pēc prokurora teiktā, nozīmē, ka no tās dienas būs 20 dienu termiņš, kurā prokurors var sagatavot un iesniegt protestu par tiesas lēmumu.
"Ņemot vērā tās lietas apjomu un iepriekšējās tiesas nolēmuma apjomu, kas bija vairākos sējumos, laiks būs absolūti minimāli nepieciešamais, lai varētu sagatavot prokurora pozīciju. Līdz ar to laikā no 23. decembra līdz janvāra vidum, visticamāk, nevarēšu piedalīties šajā lietā pilnīgi noteikti," pauda prokurors, piebilstot, ka, visticamāk, otrajā digitālās lietas tiesas procesā tajā laikā būšot tiesu debates.
Šķita, ka šāds prokurora paziņojums, maigi sakot, nedaudz sakaitināja tienesi, kurš norādīja: "Debatēm jūs noteikti jau varējāt gatavoties ilgu laiku. Es biju ieplānojis, ka šodien jau teiksiet savu runu. Bet katrā ziņā es negribu atkal pakārtoties kādām citām tiesvedībām un ka šī būs kaut kāda sekundāra (tiesvedība – red.), kurai tiks kādi atlikumi. Mēs plānojam (tiesas sēžu grafiku – red.) līdz janvāra vidum, man ir citas lietas arī jāskata un man traucē šāds daba režīms, kur mēs epizodiski skatām lietu, ņemot vērā, ka tik daudzas tiesas sēdes nākas atlikt," norādīja tiesnesis.
Tieneša viedoklim piekrita arī aizstāvības pārstāvji, norādot, ka gadījumā, ja Zelčs nevar teju mēnesi piedalīties šīs lietas izskatīšanā, viņu tiesā ar debašu runu var aizstāt kāds cits kolēģis tieši tāpat, kā aizstāvības puses advokātus var aizstāt kolēģi viņu aizņemtības gadījumā, ņemot vērā, ka šajā tiesvedībā arī iesaistīti daudzi advokāti. Līdz ar to prokurora aizņemtība nav iemesls tiesas sēžu datumu pārcelšanai uz ilgu laiku. Kā uzsvēra aizstāvības pārstāvji – ja prokurors pēdējā brīdī nebūtu mainījis apsūdzības, tad nebūtu šāda situācija radusies vispār.