Par lauksaimnieku organizāciju protesta akciju "Baltijas ceļš" Doma laukumā saistībā ar zemajiem tiešmaksājumiem bija niecīga iedzīvotāju interese, novēroja biznesa portāls "Nozare.lv". Ugunskuru dedzināšanā maģistrāles "Via Baltica" pievadceļos lielākā aktivitāte bijusi Ainažu pusē un Garkalnē.
Doma laukumā bija pulcējušies pārdesmit cilvēki, kuri vēroja, kā tika aizdegts simboliskais zemniekus vienojošais ugunskurs. To aizdedzināja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kā arī zemnieku organizāciju vadītāji.
Kā atzina lauksaimnieku pārstāvji, mazais interesentu skaits skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji līdz galam neizprot zemnieku problēmu.
"Mums nav tik lielas pieredzes kā Eiropas zemniekiem, kuri māk ar pompozām akcijām piesaistīt uzmanību. Mēs strādājam ne tik uzkrītoši, tomēr ar regulārām akcijām esam panākuši daudz. Mums ir cerības uz pozitīvu rezultātu Briseles gaiteņos," sacīja biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš.
Kā pasākuma atklāšanā norādīja Straujuma, Eiropas Savienības (ES) kopējā budžeta skatīšana šonedēļ notiks "ļoti saspringtā gaisotnē un aiz slēgtām durvīm", tomēr cerības viešot premjera nostāja. "Premjers ir apņēmības pilns neatkāpties no tā, lai nākamajos septiņos gados lauksaimnieki vairs nebūtu tur, kur patlaban, - ar zemāko ES atbalstu," sacīja Straujuma.
Kā ziņots, lai pievērstu sabiedrības un politiķu uzmanību zemniekus diskriminējošai situācijai saistībā ar nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem, šodien Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas rīkoja simbolisku "Baltijas ceļu" ar ugunskuru dedzināšanu maģistrāles "Via Baltica" pievadceļos.
Ugunskuri dega laikā no plkst.17 līdz 18 vienmērīgi visa ceļa garumā. Ugunskuru akcijai veltīti pasākumi notikuši arī Salacgrīvā, Saulkrastos, Ķekavā, Iecavā, Bauskā un robežpunktos ar Igauniju un Lietuvu.
Baltijas ceļā degošos ugunskurus no helikoptera lidojuma filmēja īpaši nolīgts operators. Kā "Nozare.lv" norādīja pasākuma rīkotāji, lielākā zemnieku aktivitāte, kurinot ugunskurus, bijusi Ainažu pusē un Garkalnē, kur ap ugunskuriem pulcējās zemnieku ģimenes, dziedot dziesmas un apcerot savas nozares problēmas.
Kopējais akcijas dalībnieku skaits Latvijā būs zināms rīt, tāpat taps zināms arī dalībnieku skaits Igaunijā un Lietuvā, kur gan aktivitāte esot bijusi mazāka nekā Latvijā.
Baltijas lauksaimnieku protesta akcija plānota arī ceturtdien, 7.februārī, Briselē, kur mītiņā pulcēsies apmēram 100 zemnieku no visām Baltijas valstīm, kā arī uzstāsies zemnieku koris.
Pērn Baltijas lauksaimnieki rīkoja līdzīgu protesta akciju, sponsorējot padomju laika traktora braucienu maršrutā Tallina-Brisele. Traktors uz Briseli devās 12.novembrī, galapunktā ieradās 22.novembrī un bija galvenais objekts Baltijas valstu lauksaimnieku rīkotajā protesta akcijā, kurā piedalījās apmēram 100 cilvēku.
Patlaban gan Baltijas valstu politiķi, gan lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas savstarpējās sarunās meklē situācijas risinājumu saistībā ar nevienlīdzīgajiem Eiropas Savienības (ES) tiešajiem maksājumiem.
Pērn novembrī izteiktajā Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam piedāvājumā Baltijas valstīm paredzēti 196 eiro (138 latu) lieli platību maksājumi par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts tikai 2020.gadā, kamēr lauksaimnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014.gada. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.