Ja gāzes tirgu Latvijā atvērs bez papildu regulējuma, neviens tirgotājs neriskēs vasarā iesūknēt savus gāzes krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai uzglabātu līdz ziemai, jo tas nozīmē iesaldētu naudu, ceturtdien žurnālistiem sacīja Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Ivars Ščerbickis.
Viņš uzskata, ka risinājums būtu, ja tiktu noteikta obligāta prasība tirgotājiem uzglabāt rezervi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, vai arī nodrošināt valsts pasūtījumu uzglabāšanas operatoram.
Kā norāda Ščerbickis, Latvijas un Igaunijas apgādi ar gāzi ziemā 100% apmērā nodrošina no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, jo citu alternatīvu neesot - gāzes vads no Igaunijas ir pārāk sliktā stāvoklī, Krievijas gāzi ziemā nevar piegādāt tehniski, jo pašiem vajag. Savukārt no Lietuvas dienā var piegādāt tikai sešus miljonus kubikmetru gāzes, kas ir puse no Latvijas dienas patēriņa jeb 10-12 miljoniem kubikmetru gāzes. Baltijas valstu kopējais patēriņš dienā ir 25-35 miljoni kubikmetru gāzes.
Kā norāda Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs, patlaban nav paredzēts pienākums pēc liberalizācijas uzglabāt rezerves, līdz ar to tirgotāji no tā izvairīšoties.
Līdz 2022.gadam Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir jāinvestē 191 miljons eiro, pretējā gadījumā pazemināsies šīs krātuves tehniskās iespējas, uzsvēra Ščerbickis.
Pēc viņa teiktā, pasliktinoties tehniskajām iespējām, krātuvē vairs nevarēs dienā iesūknēt 12 miljonus kubikmetru gāzes, bet tikai aptuveni astoņus miljonus kubikmetru gāzes.
Tāpat arī nevarēšot dienā no krātuves izsūknēt 24 miljonus kubikmetru gāzes, kā tas ir iespējams patlaban, bet tikai 10-15 miljonus kubikmetru.
Ščerbickis skaidroja, ka nepieciešamās investīcijas aprēķinātas saskaņā ar 2011.gadā veikto zinātniski pētniecisko darbu, kurā analizēja Inčukalna pazemes gāzes krātuves virszemes tehnoloģiskā aprīkojuma tehnisko stāvokli. Lielākās investīcijas jeb 65 miljoni eiro paredzētas urbumu kapitālajam remontam, 36 miljoni eiro - esošā gāzes savākšanas punkta nr.3 rekonstrukcijai, 30 miljoni eiro - esošā gāzes savākšanas punkta nr.2 rekonstrukcijai un vēl 25 miljoni eiro paredzēti jauna gāzes savākšanas punkta būvniecībai. Jaunu cauruļvadu būvniecībai plānoti 5 miljoni eiro, papildu gāzes pārsūknēšanas agregātu uzstādīšanai - 10 miljoni eiro, bet gāzes pārsūknēšanas agregātu renovācijai - 7 miljoni eiro.
Kopumā no 1997.gada līdz 2014.gadam Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau investēts 124,1 miljons eiro, pagājušajā gadā tie bija 7,99 miljoni eiro.
Kā ziņots, AS Latvijas Gāze pārstāvji atzīst, ka patlaban norit aktīvs darbs pie dabasgāzes tirgus liberalizācijas. Šis process ir nenovēršams, un uzņēmums pret to nekad nav iebildis. Tomēr Ekonomikas ministrija, gatavojot grozījumus Enerģētikas likumā, nav ņēmusi vērā vairākus būtiskus faktorus, kas rada risku, ka Latvijas patērētāji apkures sezonā var palikt bez dabasgāzes.
LETA jau ziņoja, ka 14.oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lēma virzīt uz Saeimu pirmajā lasījumā apstiprināt grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz sadalīt "Latvijas Gāzi".
Grozījumi Enerģētikas likumā paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam "Latvijas Gāze" ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.