Tiekoties ar mediju pārstāvjiem, viņa norādīja, ka kvalitatīvas izglītības nevienlīdzīgu pieejamību Latvijā parādījuši gan dati, gan ierodoties izglītības iestādēs. Starptautisko pētījumu dati liecinot, ka Latvijas skolēnu mācību sniegumi lauku teritorijās atpaliek no saviem vienaudžiem pilsētās par 48 punktiem, kas aptuveni atbilst vienam mācību gadam. Pēc Kanaviņas teiktā, šāda snieguma atšķirība "ir dramatiska".
Izglītības departamenta vadītāja atsaucās uz Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centra veikto pētījumu par skolotāju sniegumu, vēršot uzmanību, ka trešdaļa pedagogu neuzrāda tādu sniegumu, kādam tam būtu jābūt, lai skolēns apgūtu visas nepieciešamās prasmes. Daļai no šiem pedagogiem nepieciešams metodiskais atbalsts, bet ar daļu darba attiecības būtu jāpārtrauc.
Lai arī lielākie izaicinājumi ar pedagoģisko sniegumu ir mācību priekšmetos, saistītos ar dabaszinībām, tehnoloģijām, sociālo un pilsonisko jomu, šobrīd izglītības iestādes sastopas ar izaicinājumu nodrošināt esošo izglītības piedāvājumu, lai aizpildītu vakances, līdz ar ko nav iespējama situācija, kad darba attiecības tiktu pārtrauktas vai rodas konkurss uz vienu amata vietu.
"Ja ģimene ir izvēlējusies skolu, kurā skolēnu skaits ir salīdzinoši mazs, tad ģimenei ir jāpieņem piedāvājums, ko skola ar ierobežotu bērnu skaitu un ierobežotu resursu var nodrošināt," pauda Kanaviņa. Viņa arī vērsa uzmanību, ka, strādājot ar astoņiem līdz desmit bērniem klasē, skolotājam ir grūti attīstīt bērnos tās kompetences, ko pieprasa darba tirgus, piemēram, sadarbību, līdzdalību un komunikāciju.
Savukārt IZM valsts sekretāre Santa Šmīdlere uzsvēra, ka "kritiska problēma" vēl joprojām ir ar STEM prasmēm, ko pieprasot uzņēmumi, kamēr starptautiskie pētījumi uzrādot stagnāciju. Viņa norādīja, ka ārpus administratīvajiem centriem padziļināto kursu piedāvājumā dominē sociālās zinātnes, jo STEM priekšmetu piedāvājumu ir sarežģītāk nodrošināt tā infrastruktūras un cilvēkresursu nepietiekamības dēļ.
Valsts sekretāres sacīto papildināja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), daloties novērojumos, ka skolās ķīmijas un fizikas klases izskatās gluži tāpat kā latviešu valodas klase, līdz ar ko secināms, ka laboratorijas darbi šajās izglītības iestādēs nenotiek.
"Mēs nogriežam bērniem iespējas iegūt tādas profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā, atstājot ļoti šauru profesiju izvēli," uzsvēra ministre.
IZM prognozē, ka ar skolu tīkla optimizāciju pedagogu atšķirīgais sniegums tiks novērsts, jo, apvienojot izglītības iestādes, izglītības iestādes vadītājam parādīsies izvēles iespējas, kuram no pedagogiem uzticēt mācību darbu tālāk.
Vienlaikus atsevišķi ministrijas sadarbības partneri iepriekš pauda bažas par to, vai skolotāji, kas līdz šim mācījuši tikai pagastā, gribēs doties strādāt uz izglītības iestādi, kas atrodas centrā.
"Mēs saprotam, ka katram [pedagogam] dzīve ir sakārtota tā, lai būtu tuvu izglītības iestādei, kurā strādā, bet ir jādomā par atbalsta mehānismiem un motivāciju pedagogiem, lai viņi pieņem šo izaicinājumu un turpina darba gaitas," pauda Kanaviņa.
Pārliecināta par to, ka atsevišķu skolu slēgšana neradīs lielāku vakanču skaita pieaugumu, ir arī pati ministre. Viņa norādīja, ka pats skolu tīkls ir "tikai viens no instrumentiem", kā efektīvāk izmantot cilvēkresursus un finansējumu. Ministrija šobrīd strādā pie jauno pedagogu piesaistes, gan esošo pedagogu atbalsta mehānismiem.
"Kritiskās situācijas risinājumam ieslēgti visi iespējamie mehānismi, kā piesaistīt pedagogus izglītības iestādēm, bet svarīgākais risinājums ir izveidot stabilu gudru pedagogu bāzi, kuriem būs stabils atalgojums," sacīja Čakša, norādot, ka atbildību sadalījums risku novēršanai "ir ļoti skaidri sadalīts".
IZM redzējumu skolu tīkla sakārtošanai līdz šim kritizējuši vairāki pašvaldību pārstāvji. Lielākās diskusijas līdz šim bijušas par ministrijas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz 7.-9.klašu grupu - pašvaldību ieskatā, iecerētā minimālā skolēnu skaita dēļ vairākas pamatskolas un vidusskolas varētu tikt reorganizētas par sākumskolām, jo nespēs atbilst noteiktajam.
"Mēs pieejam ar sapratni, ka tie dusmīgākie runā skaļāk," sacīja Čakša. Taujāta, kāpēc IZM atsakās ņemt vērā pašvaldību lūgumus attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu, ministre atzīmēja, ka minimālā skolēnu skaita kritērijs, kas aizgūts no starptautisko pētījumu rekomendācijām, ir mazākais no piedāvātajiem. Pēc viņas sacītā, lai realizētu 21.gadsimtam atbilstošu saturu, klasē būtu jābūt vismaz 28 bērniem.
"Runājot ar pašvaldībām, tā tendence, kas parādās, ir, ka skolas tiek slēgtas dabiskas atlases ceļā - lēmums tiek pieņemts tad, kad izglītības iestādē skolēnu skaits ir kritiski kritisks," pauda Kanaviņa, piebilstot, ka pirms tam pašvaldības cerējušas, ka saglabāt nepieciešamo skolēnu skaitu palīdzēs investīcijas infrastruktūrā. Ministrija aicināja pašvaldības analizēt datus, veikt prognozes un pieņemt lēmumus ne par katru izglītības iestādi atsevišķi kā vienu vienību, bet par skolu tīkla kopumu ilgtermiņā.
IZM pārstāves arī pauda sapratni, ka skolu tīkla pārkārtojumi pašvaldībām prasa noteiktu mobilitāti, vienlaikus aicinot pašvaldības pilnvērtīgi izpildīt mājasdarbu saistībā ar reģionālo pārvadājumu sistēmu, lai no valsts puses varētu "mērķtiecīgi plānot", kāda veida atbalstu piedāvāt mobilitātes un ceļa risinājumiem.
"No mums prasa inovācijas un zinātni, bet, ja mēs nevaram piegādāt materiālu, tad šai zinātnei nav no kurienes rasties," atzīmēja Čakša, piebilstot, ka atalgojuma ziņā pozitīvu efektu iespējams sasniegt tuvāko trīs gadu laikā, un tas, viņas ieskatā, dos signālu jauniešiem mācīties par skolotājiem.
LETA jau ziņoja, ka, lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni - jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.
Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās - 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā - 60.
Kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši, bet 7.-12.klašu grupā - saistoši visām pašvaldībām. Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju.
Paredzēts, ka informatīvo ziņojumu par skolu tīklu reformu valdībā skatīs nākamnedēļ, 15.augustā.