Kā izpaužas kibermobings?
Aicinājumi palīdzēt kibermobinga gadījumos nav retums Drossinternets.lv ziņojumu līnijā, tāpēc vecākiem jāprot to atpazīt un jāzina, kā rīkoties, ja viņu bērns ir kļuvis par pazemošanas upuri internetā. Var teikt, ka kibermobinga izpausmes nereti ierobežo tikai pāridarītāja fantāzija. Esam saskārušies ar dažādām situācijām, no kurām gribētu minēt dažas. Pirmkārt, skolnieki mēdz filmēt vai fotografēt klasesbiedrus bez viņu piekrišanas divdomīgās un neērtās situācijās, vēlāk šo materiālu izplata dažādās saziņas vietnēs un sociālo tīklu platformās vai pat šantažē upuri. Otrkārt, kibermobings izpaužas kā aizvainojoši un pazemojoši komentāri upura sociālo tīklu kontos. Treškārt, pazemotājs var sūtīt upurim rupjas īsziņas, rakstīt naidīgas ziņas dažādās saziņas vietnēs. Ceturtkārt, var tikt izveidoti viltus profili, lai pazemotu upuri. Piektkārt, upuris tiek izslēgts no klases vai grupas sarakstes, kurā turpinās ņirgāšanās un pazemošana. Vērts pieminēt, ka par kibermobinga upuriem kļūst ne tikai skolēni, bet arī skolotāji, kurus mēdz izsmiet viņu audzēkņi.
Kā atpazīt kibermobinga upuri?
Pazīmes, ka bērns cieš no emocionālās pazemošanas, var atšķirties atkarībā no bērna vecuma un individuālām rakstura iezīmēm. Gādīgs vecāks noteikti pamanīs pārmaiņas bērna uzvedībā. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja bērns vairs nevēlas lietot telefonu, planšetdatoru un satrūkstas ik reizi, kad pienāk paziņojums kādā no ierīcēm. Tad vērts pavērot bērnu – vai, izlasot pienākošo ziņu, mainās sejas izteiksme, viņš paliek nopietns vai pat var sākt raudāt? Šīs pazīmes skaidri liecina, ka bērns vairs nejūtas komfortabli interneta vidē. Tāpat vecākiem jāpievērš vairāk uzmanības savai atvasei, ja tā noslēdzas sevī, cenšas vairāk uzturēties savā istabā, nesmaida, kļūst tramīga vai nerunīga. Par emocionālu pazemošanu var liecināt arī saziņas pārtraukšana ar draugiem klasē, negatīvi izteikumi par klasesbiedriem. Tāpat var parādīties nevēlēšanās apmeklēt skolu. Ja vecāki nav pievērsuši uzmanību citām pazīmēm, tad trauksmei jārodas brīdī, kad bērns sāk runāt par to, ka dzīvei nav jēgas, viņam nav īstu draugu un viņš nevienam nav vajadzīgs.
Kā rīkoties?
Pirmkārt, ir jāsāk ar atklātu sarunu ar bērnu, mēģinot noskaidrot, cik nopietna ir problēma. Svarīgi ir uzsvērt, ka vecāks ir gatavs palīdzēt risināt situāciju. Sarunas uzdevums ir sniegt bērnam mierinājumu un atbalstu. Otrkārt, ir jāsavāc visi iespējamie pierādījumi, piemēram, bērnam sūtīto ziņu, sociālo mediju ierakstu ekrānuzņēmumi. Treškārt, ir vērts konsultēties ar Latvijas Drošāka interneta centru Drossinternets.lv un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālruni 116111. Ceturtkārt, ja situācija ir radusies skolā, ir jāinformē skolotājs un skolas vadība. Būtiski ir panākt, lai arī pedagogi izrunātu radušos situāciju un skaidrotu atbildīgu interneta un mobilo ierīču lietošanu gan varmākas un cietušās personas klasesbiedriem, gan viņu vecākiem. Nobeigumā vēlos aicināt vecākus būt atbildīgiem un neatstāt bez uzmanības kaut mazākās pazīmes, kas liecina par emocionālu pazemošanu, un aktīvi rīkoties, lai palīdzētu savai atvasei. Gadījumos, kad ņirgāšanās par bērnu ir notikusi interneta vidē, piemēram, tika izveidoti viltus profili ar pazemojošiem, izķēmotiem attēliem, tad, izmantojot ziņošanas iespēju, pēc iespējas ātrāk ir jāziņo Drossinternets.lv vai sociālā tīkla administrācijai, lai šādu saturu dzēstu no interneta vides, ierobežojot cietušā turpmāku pazemošanu.