Viņš arī paziņo, ka jau tagad ir skaidrs, ka airBaltic neatdos savas dominējošās pozīcijas tirgū, bet tikai nedaudz pārgrupēsies.
Kiršteins skaidro, ka airBaltic pozīcijas pēc Latvijas Krājbanka un Snoras banku kraha nav īpaši mainījušās, jo aviokompānijai Latvijas Krājbankā neatradās lielas naudas summas. Problēmas esot sagādājis tas, ka norēķinu sistēma internetā autorizēja karšu maksājumus caur Latvijas Krājbanku, un tas nozīmēja, ka sākumā nebija iespējams nopirkt biļetes. "Šo jautājumu uzņēmuma vadība atrisināja ļoti veiksmīgi, un varam uzskatīt, ka šie notikumi satricināja airBaltic ikdienas ritmu, taču nekādas paliekošas sekas neizraisīja," uzsver Kiršteins.
Kā ziņots, 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neskaidrības par airBaltic turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). airBaltic akcionāru vienošanās līgumu parakstīja arī kreditori, tai skaitā banka Snoras un Latvijas Krājbanka.
Novembra sākumā Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) aviokompānijas kontā ieskaitīja visus aizdevumam paredzētos līdzekļus 14 miljonu latu apjomā. Iepriekš airBaltic valsts akcionārs ieskaitīja lidsabiedrības kontā 5,2 miljonus latu. Līdz ar to vienošanās paredz, ka valstij airBaltic kontā kā aizdevums jāieskaita vēl 10,8 miljoni latu. Finanšu līdzekļi airBaltic nepieciešami, lai segtu degvielas un rezerves daļu iegādes, lidmašīnu līzinga, darbinieku atalgojuma, kā arī tehnikas uzturēšanas izdevumus.
Pēc Nozare.lv aprēķiniem, abiem akcionāriem kopā pamatkapitāla palielināšanai vēl lidsabiedrības kontā jāieskaita 77,1 miljons latu. Valstij no šīs summas atbilstoši akciju skaitam jāieskaita 52,6%, bet privātajām akcionāram - 47,2%.
Kā ziņots, oktobrī ilggadējais kompānijas vadītājs Bertilts Fliks pameta amatu, jo to paredzēja akcionāru vienošanās.
Jaunais airBaltic prezidents Martins Gauss, kurš darbu sāka 1.novembrī, plānu kompānijas turpmākajai darbībai sola trīs mēnešu laikā.
Latvijas Krājbanka ir izsniegusi kredītu airBaltic, taču patlaban tajā ir konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu. Latvijas valdība patlaban gaida Lietuvas lēmumus par mātes uzņēmuma bankas Snoras nākotni un tikai tad lems par tālāku rīcību ar AS Latvijas Krājbanka.