Politiķis teica, ka šodien sanāksmes galvenais jautājums bija par ekonomikas stimula pakotni 500 miljonu eiro apmērā. No minētās summas - 200 miljoni eiro ir paredzēti ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni, vēl 100 miljonus eiro plānots atvēlēt citām sabiedrības grupām, kurām šāds atbalsts būtu nepieciešams, un vēl 200 miljoni eiro būtu paredzēti infrastruktūras attīstībai.
Kariņš norādīja, ka Labklājības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem izstrādās plānu, kurām grupām atbalsts ir visvairāk nepieciešams. "Jau divreiz runājām Stratēģiskās vadības grupā, ka jāidentificē cilvēki, [kuriem nepieciešams atbalsts]. Tagad koalīcijā vienojāmies par summu. Labklājības ministre kopā ar sadarbības partneriem piedāvās, kā konkrēti šos cilvēkus identificēt," teica premjers.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) uzsvēra, ka attiecībā uz vienreizējo pabalstu daļai pensionāru tiek "ļoti cerēts" nākamnedēļ izstrādāt attiecīgu likumprojektu. Vienkāršākais veids, kā izmaksāt šo pabalstu, esot konkrētas summas noteikšana, un līdz šim ticis runāts, ka tie varētu būt 200 eiro, skaidroja politiķe.
Ministre atkārtoti norādīja, ka vēl ir jāvienojas par pensijas apjomu, līdz kurai vienreizējais pabalsts tiks izmaksāts. Reizē diskusijās ir pieteikti jautājumi par vienreizēju pabalstu arī cilvēkiem ar invaliditāti, kas ir kopjami, kā arī bērniem ar īpašo kopšanu.
Šonedēļ vēl turpināsies diskusijas ar sociālajiem partneriem, no kuriem Latvijas Pensionāru federācija un cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības apvienība Apeirons ir atbalstījusi attiecīgo sagatavoto priekšlikumu, norādīja ministre.
Pēc Kariņa vārdiem, Labklājības ministrijai esot redzējums, kā šo naudu varētu sadalīt.
"Man kā valdības vadītājam ir svarīgi, ka mēs kā valdība un koalīcija strādājam ar sociālajiem partneriem, lai risinājums būtu pēc iespējas labākais, kādu kopīgiem spēkiem varam sasniegt," pauda premjers.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) piebilda, ka viņa pārstāvētā partija uzskata, ka pabalstam nav jābūt ar sarežģītu administrēšanu. "Ir pietiekami taisnīgi, ka šai brīdī atbalsta visus seniorus, kuri saņem valsts atbalstu, nesākot sīki izsvērt, kam tas pienākas vai nē," teica Bordāns, piebilstot, ka koalīcija kopīgi vēl strādās, lai kopīgi rastu labāko risinājumu.
Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks atzīmēja, ka koalīcija tuvākajā laikā vienosies par pabalsta piemērošanas tvērumu. Pašlaik vēl neatrisināts esot jautājums, kā to vislabāk realizēt, lai tam nebūtu nesamērīgs administratīvais slogs un tas būtu mērķēts.
Savukārt apmēram 200 miljoni eiro, kurus plānots veltīt infrastruktūras attīstībai, iecerēts tērēt augstas gatavības projektiem, kas jau jūnijā varētu tikt uzsākti.
Pēc premjera teiktā, tas tiešā veidā "uzrunās ekonomikas kritumu", kā arī palielinās nodarbinātību.
Iecerēts, ka projekti tiks atlasīti, Finanšu ministrijai (FM) sadarbojoties ar nozaru ministrijām.
Parādnieks uzskata, ka, pateicoties šim lēmumam, tiks realizēti daudzi infrastruktūras objekti, kuri citādi paliktu "labu ieceru līmenī". No viņa teiktā izrietēja, ka ceļiem atvēlēti ap 60 miljoni eiro, Kultūras ministrijas infrastruktūras objektiem paredzēti ap 18 miljoni eiro, kā arī līdzekļi paredzēti Austrumu maģistrāles pabeigšanai, ugunsdzēsības depo reģionos, kā arī atsevišķiem Valsts policijas infrastruktūras objektiem.
Viņš domā, ka šis būs ļoti vērtīgs pienesums tautsaimniecībai, jo tas dos iespēju cilvēkiem nopelnīt un nodrošināt savu ģimeni ar pienācīgu iztiku, "lai krīzes apstākļos dotu arī drošības garantiju".
Kariņš žurnālistiem norādīja, ka šie līdzekļi, "kā visas naudas, kuras šajā laikā tiek ieliktas ekonomikā", ir aizņemta nauda. "Tāpēc mēs skatāmies, lai līdzsvarotu pabalstus un arī naudu, kas tēmēta ilgtermiņā ekonomikas izaugsmei un konkrēti nodarbinātībai," uzsvēra premjers.
Viņš teica, ka visa nauda, kas ir ieguldīta kopš pandēmijas sākuma, ir nauda, kas tiek aizņemta starptautiskajos tirgos. Ministru prezidents atzīmēja, ka šobrīd Latvijai ar tās labo kredītreitingu ir iespēja aizņemties ļoti izdevīgi, un daudzas vērtspapīru izsoles ir ar negatīvām likmēm. "Šādos apstākļos mēs varam aizņemties, lai ieguldītu ekonomikā, lai nauda atgrieztos valsts budžetā," piebilda politiķis.
Kā ziņots, pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.
No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.
Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.
FM norādīja, ka līdzekļu neparedzētiem gadījumiem atlikums uz šā gada 22.februāri Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem ir 266,3 miljoni eiro.
Tāpat ministrijā atzina, ka tiek saņemti jauni pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī ir sagaidāmi papildu pieprasījumi no nozaru ministrijām. Patlaban jau vairāki no tiem pārsniedz pieejamo līdzekļu neparedzētiem gadījumiem atlikumu.
Kā skaidro FM, piemēram, 182,1 miljona eiro apmērā atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem 500 eiro apmērā par katru audzināšanā esošu bērnu ar 2021.gada 1.martu, kā arī 134 miljonu eiro atbalsta turpināšanai nodokļu maksātājiem - dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām un krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - un 240 miljonu eiro papildu finansējumam Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
FM rosinās valdību pieņemt lēmumu, ka pieprasījumi Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ir vienreizēji un terminēti, tie ir pilnībā īstenojami 2021.gadā, sasniedzot mērķi, nerada vajadzību pēc papildus līdzekļiem 2022.gadā un turpmākajos gados. Tāpat FM vēlas, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par minēto nosacījumu ievērošanu un pamatotiem aprēķiniem pieprasītajam finansējumam, un seko līdzi faktiskajam piešķirto līdzekļu izlietojumam.
Kariņš situāciju ar neparedzētiem gadījumiem pieejamiem līdzekļiem iepriekš raksturoja kā satraucošu.
Ceturtdien valdības sēdes sākumā premjers skāra jautājumu par budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kurā šogad pieejami līdzekļi virs 800 miljoniem eiro, tomēr šajā programmā pieejamā nauda strauji sarūk.
"Tas, kas notiek, ir satraucoša tendence. Pieprasījumi [pēc šiem līdzekļiem] sāk augt ģeometriskā progresijā," pauda Ministru prezidents.
Viņš norādīja, ka no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nauda tiek novirzīta gan neparedzētiem gadījumiem, kā, piemēram, Zemkopības ministrija aicina piešķirt tai līdzekļus putnu gripas apkarošanai, gan arī līdzekļi no programmas tiek novirzīti ar Covid-19 pandēmiju saistītiem izdevumiem.
Kariņš piebilda, ka visi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir nauda, ko valsts aizņemas.