Bīstamāko norobežos
Va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzdevumā SIA Firma L4 izvērtēja 46 gadus vecā nama tehnisko stāvokli, inženiertīklus un aplēsa izmaksas tā atjaunošanai. Būvinženieris Mārtiņš Šahno, iepazīstinot Nacionālās koncertzāles darba grupu ar ekspertu secinājumiem, akcentēja vairākas problēmvietas: brauktuves daļas, ietves, celiņu un saimniecības ēku, pamatu un pamatnes nolietojums ir 40% (pagrabs nav pilnvērtīgi aizsargāts pret gruntsūdens un virsūdens nokļūšanu tajā), nesošo sienu, ailu siju un pārsedžu – 35%, šuvju, hermetizācijas, hidroizolācijas un siltumizolācijas – 70–80%. Pirmā stāva pārsegumu jumta segums ir tehniski neapmierinošā stāvoklī, kāpņu nolietojums 35–70%, grīdu – 50%, iekšējās apdares un arhitektūras detaļu – 80%, dolomīta fasādes apdares plāksnes daudzviet atdalījušās, un tās turpinās bojāties, tāpēc bīstamākajās vietās teritorija tiks norobežota. Arī inženiertehniskās iekārtas ir pilnīgi nolietojušās, ēkas apkures sistēma ir novecojusi. Ēkai ir zems energoefektivitātes līmenis. Tehniskajās telpās, tostarp pagraba dekoratīvajās griestu plātnēs, konstatētas azbestu saturošas vielas, kas būtu jāutilizē pārbūves vai demontāžas laikā. Eksperti uzskata, ka būtu jāveic regulārs jumta pārseguma slodžu monitorings. Tāpat ēkā un tās teritorijā jārod vides pieejamības risinājumi.
Arhitekti Uldis Lukševics iebilda pret būvekspertu ieskicēto ainu – tā nebūt nav tik drūma. Viņaprāt, būvkonstrukcijas nav tik sliktā stāvoklī, arī izdrupušās apdares plāksnes, kas rādītas prezentācijā, esot vienīgās vietas, kur kas tāds konstatēts. Tāpat azbesta pieminēšana ir lieka sabiedrības biedēšana, jo šis materiāls atrasts tikai siltumtrases siltinājumā un pagrabā. Arī arhitekts Andis Sīlis uzskata, ka ''viss tiek mālēts melnāks'', nekā patiesībā ir, un šāds tehniskais atzinums bijis identisks ar Strēlnieku (Okupācijas) muzejam veikto.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 12. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!