Trīs koncertzāļu darbības starta nosacījumi ir atšķirīgi. Goram pērn nācās iztikt bez valsts dotācijas saturam, savukārt šogad katrai no koncertzālēm, ieskaitot Liepājas Lielo dzintaru, kuru vēl tikai būvē, profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai jau piešķirti 142 287 eiro, nākamajam gadam solīti 170 tūkstoši eiro katram, bet 2016. gadā - 213 430 eiro.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Zakevica Dienai apstiprināja, ka šīs summas ir iekļautas valsts budžeta bāzes daļā līdz pat 2016. gadam, līdzīgi kā finansējums Marka Rotko mākslas centram Daugavpilī. Tas nozīmē, ka šīs kultūras iestādes ar šādu finansējumu var rēķināties, bet tas domāts tikai satura, nevis ēku tehniskajai uzturēšanai. "Gribam ticēt, ka šis finansējuma solījums tiks pildīts un nebūs populistiskas runas pirms vēlēšanām," saka Gora Mākslinieciskās nodaļas vadītāja Ilona Rupaine. Ja šāda finansējuma nebūtu, akadēmiskās mūzikas koncertu biļešu cenas būtu reģionam pārāk augstas - no 15 līdz 30 vai pat 40 eiro.
"Šī nauda, ko valsts piešķir, neiegulst mūsu maciņā, tā aiziet mākslinieciskajiem kolektīviem - koriem, orķestriem, kā arī transporta firmām. Mums šis finansējums atvieglo dzīvi tiktāl, ka varam piedāvāt draudzīgas cenas un tādējādi nodrošināt pilnas zāles," skaidroja Rupaine.
Pilnās zāles ir labs arguments, lai apliecinātu, ka koncertzāles uzbūvēšana sevi ir attaisnojusi, turklāt Gorsir nozīmīgs ne tikai Rēzeknei, bet visam reģionam. Pirmā gada efekts ir lielais interesentu pieplūdums no tālākām vietām - Smiltenes, Valmieras, Gulbenes, Rīgas.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 5.jūnija, avīzē Diena!