Galvenā redaktore Timčenko intervijā atklāj - viņa neizslēdz iespēju, ka opozīcijas medija darbības dēļ Latvija varētu piedzīvot sankcijas no Krievijas puses: "Mēs par to domājām. Nolēmām - ja Meduzas dēļ Latvijai būs nepatikšanas, pārcelsimies uz Berlīni. No citas puses, iespējams, ka esam pārāk nenozīmīgs projekts, lai uz mūsu pusi uzreiz pagrieztos Saurona acs.
Latviju kā jauno mājvietu redakcijai Krievijas žurnālisti izvēlējās, salīdzinot savā starpā vairākas Eiropas valstis. Timčenko skaidro, ka žurnālistiem svarīgi atrasties krievvalodīgajā vidē un Rīgā krievvalodīgo ir visvairāk. Tallina konkurencē zaudējusi arī smagā klimata dēļ, turklāt medija juristi ieteica Rīgu – te esot vieglāk uzsākt un reģistrēt biznesu.
Timčenko uzskata, ka viņas atlaišanu no lenta.ru galvenās redaktores amata var uzskatīt par reakciju uz rakstiem par notikumiem Ukrainā: "Tas bija Ukrainas notikumu sākumā un cilvēki Kremlī zināja, ka ar Maidanu un Krimu tas stāsts nebeigsies. Viņi prognozēja situācijas attīstību un saprata, ka medijs ar ikdienas auditoriju divi miljoni cilvēku (un karstāko Maidanas notikumu laikā mums bija pat trīs miljoni) ir pārāk spēcīgs, lai atspoguļotu Ukrainu un Krimu, tā, kā to darījām mēs."
Kopā ar Timčenko portālu pameta lielāka daļa žurnālistu, un Timčenko ar bijušajiem padotajiem nolēma dibināt jauno mediju, bet šoreiz – ārpus Krievijas. Meduzas redakcija atrodas Rīgā, bet žurnālisti strādā gan Latvijas teritorijā, gan arī Krievijā. Pati Timčenko skaidro, ka šis solis pasargās jauno mediju no spiediena. Krievijas varas iestādēm būs mazāk iespēju ietekmēt medija darbību – tās nevarēs atņemt medija licenci, iesaldēt uzņēmuma kontus, ierasties redakcijas telpās un izņemt datorus.
Vienlaikus gan Timčenko atzīst, ka viņai ir bažas par tiem autoriem, kas strādās Krievijā: "Es darbiniekiem atklāti jautāju, vai saprotat riska pakāpi? Esot pieauguši cilvēki, un ne no kā nebaidās. Viens pat mani izsmēja – it kā uzvedos kā mamma."
Investoru vārdus Meduza vadība gan neatklāj. Iepriekš projektu plānoja finansēt Mihails Hodorkovskis, taču nesaskaņu dēļ viņš no dalības medija atteicās. Slepenību Timčenko pamato ar to, ka medija sponsori riskē ar savu biznesu. "Cilvēki, kas investē medijos, parasti vada vēl kādu biznesu. Svara kausos ir medijs un vēl kaut kas cits. Piemēram, Potaņinam bija lenta.ru no vienas puses, bet Nornikeļ - no otras. Usmanovam ir avīze Komersant un Metalinvest. Un kad no vienas puses tev ir lecīga avīze Komersant, kura kaitina Kremli, tev ir vieglāk aizbāzt muti žurnālistiem, lai tavs pamata bizness turpina pelnīt naudu. Tā ir vienkārša shēma, kā ietekmēt medijus," skaidro Timčenko.
Meduza veidotāji arī uzskata, ka Krievijas lasītājam spēs piedāvāt neatkarīgu ziņu žurnālistiku, kuras pagaidām trūkst. "Mūsu misija ir – informācijas iztikas minimums. Mediju Krievijā tagad ir ļoti daudz. Televīzijas, avīzes, interneta mediji. Es runāju, protams, par informāciju krieviski par Krieviju domātu Krievijas iedzīvotājiem. Informācijas ir pārāk daudz, tā ir slikti strukturēta. Krievijas mediji neatšķir svarīgo no nesvarīgā. Lai cilvēki nezaudē interesi par ziņām, mēs arī uzsākam šo projektu, katru dienu atlasīsim svarīgāko informāciju, veidosim dienas bildi. Es negribu ne ar vienu cīnīties un negribu, lai mums sauc par opozicionāriem. (..) Es uzskatu – ja iepazīstināt lasītājus ar pārbaudītu un ticamu informāciju, viņi paši lems, kas ir taisnība un kas ir meli. Diemžēl, daudzi Krievijas valsts domes deputāti uzskata, ka Krievijas pilsoņi ir tādi kā nesaprātīgi bērni, kuriem jāskaidro, kas ir balts un kas – melns, un pat labāk vispār visu aizliegt. Mēs lenta.ru kādreiz mēģinājām saskaitīt – cik pēdējā gada laikā ir pieņemti aizliedzoši likumi. Pie ceturtā desmita metam šo nodarbi pie malas."
Timčenko arī stāsta, ka visi redakcijas žurnālisti plāno mācīties latviešu valodu: "Mēs uzreiz nolēmām, ka nevar dzīvot valstī un nezināt tās valodu. Mēs obligāti atradīsim pasniedzēju, kas nāks uz redakciju un mācīs mums latviešu valodu."