Kā viena no iespējām tiek minēta būvniecības atlikšana līdz 2022.gadam, bet sarunas šajā jautājumā vēl turpināšoties.
Tāpat izskanējis, ka koalīcijas budžeta sarunās sāk iezīmēties progress arī citos jautājumos. Reizē tiek arī norādīts, ka galīgas vienošanās vēl nav panāktas.
Kā vēstīts, par jauna cietuma nepieciešamību Latvijā tiek runāts jau ilgstoši. Kā norādījusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure, lai arī ieslodzīto skaits desmit gadu laikā ir samazinājies no aptuveni 7000 līdz 3500, atbilstošus apstākļus visiem aizvien nav iespējams nodrošināt. Pēc viņas teiktā, izbūvējot jaunu Liepājas cietumu, varētu likvidēt vismaz trīs vecās ieslodzījumu vietas.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) jūnijā sarunā ar aģentūru LETA kritizēja iepriekšējo valdību pieņemtos lēmumus par Liepājas cietuma būvniecības atlikšanu, jo tas liecinot par politisko nedrošību.
"Šis jautājums ir populistiski atlikts pēdējos desmit gadus, bet patlaban es spēju pierādīt šī projekta nepieciešamību - tā ir drošība un sabiedrības attīstība. Patlaban šis ir vairāk kā pamatots projekts. Esmu ieguvis projekta starptautisku ekspertu novērtējumu, kurā uzsvērts, ka tas ir adekvāts un būs viens no labākajiem paraugiem Eiropā," iepriekš uzsvēra Bordāns.
Liepājas cietuma būvniecības projekta provizoriskā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas kontu sistēmai ir 140 000 eiro 2019.gadā, 8 511 418 eiro 2020.gadā, 60 000 766 eiro 2021.gadā, 63 441 964 eiro 2022.gadā un 9 853 980 eiro 2023.gadā.
Jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumā ar komisijas lēmumu par uzvarētāju atzīts piedāvājums ar zemāko cenu, ko iesniedzis būvuzņēmums SIA Abora, kas piedāvā cietumu līdz 2023.gadam uzbūvēt par 113,597 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja Tiesu nama aģentūra.
Tāpat vēstīts, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, tomēr patlaban šo prioritāru pasākumu īstenošanai pieejami 130 miljoni eiro.
Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā augs par 2,8%, tādējādi nākamā gada budžetā nodrošinot papildus līdzekļus teju 600 miljonu eiro apmērā.
Pēc Reira teiktā, no šiem līdzekļiem 500 miljoni eiro jau ir sadalīti virknei pasākumu, par kuriem lēmumi tikuši pieņemti iepriekš, piemēram, pensiju indeksācijai paredzēts novirzīt papildus 166 miljonus eiro.
Līdz ar to fiskālā telpa jeb papildus pieejamie līdzekļi ministriju prioritāro pasākumu īstenošanai 2020.gadā patlaban ir 130 miljoni eiro, tāpēc sagaidāmas politiskās diskusijas par to, kādiem pasākumiem sadalīt pieejamos līdzekļus.
Ministru kabinets piektdien cer vienoties par prioritārajiem pasākumiem, kuriem 2020.gada budžetā piešķirt papildus pieejamos līdzekļus, ceturtdien mediju pārstāvjiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Emma
bēdu ieleja
Jālikvidē prēmēšanas sistēmu