Pastāstiet nedaudz par sevi, specializāciju, ikdienas pienākumiem.
Kopš 2016. gada es strādāju Cīrihes Universitātes slimnīcā, savukārt Šveices Patoloģijas un molekulārās patoloģijas institūtā izveidoju Molekulāro audzēju genomu profilēšanas grupu. Līdz tam es teju divus gadu desmitus nodarbojos ar medikamentu izpēti un izstrādi dažādos farmācijas uzņēmumos. Pēc savas pieredzes – uzskatu, ka ar visaptverošu dažāda veida audzēju profilēšanu mums ir iespēja vēža slimniekiem noteikt visas iespējamās terapeitiskās ārstēšanas metodes.
Patlaban aizvien vairāk tiek runāts par iespējām, ko var sniegt modernas ārstēšanas un diagnostikas pielietošana onkoloģijas aprūpē mūsdienās, sniedzot zinātniskus pierādījumus onkoloģijai nevis kā letālai, bet hroniskai slimībai.
Patiesībā mēs joprojām esam tālu no tā, lai vēzi uzskatītu tikai par hronisku slimību. Tomēr ar jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem pacientu ārstēšanā, piemēram, imūnterapija un CAR T šūnu terapija, mēs esam panākuši, manuprāt, milzīgu progresu šo pacientu terapijā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Eiropas Komisija kā vienu no galvenajām prioritātēm veselības aizsardzības jomā Eiropā ir definējusi tieši onkoloģiju. Ko tas dod šīs slimības profilaksei un ārstēšanai? Kādas papildu cerības tas dod gan mediķiem, gan pacientiem?
Es ceru, ka šiem mērķiem paredzētais Eiropas Savienības finansējums tiks izmantots saskaņota onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas standarta ieviešanai pielietošanai visās ES dalībvalstīs. Manuprāt, vēža slimniekiem jābūt pieejamām visām ārstēšanas iespējām neatkarīgi no tā, kurā ES valstī pacients dzīvo.
Kad mēs varētu uzvarēt vēzi Eiropā?
Tas ir liels un savā ziņā šobrīd vēl neatbildams jautājums – vēzis ir tik sarežģīta slimība, ka vēl vairākām zinātnieku un ārstu paaudzēm būs plašs lauks jaunām idejām un unikāliem pētījumiem. Tajā pašā laikā – ja mēs atskatāmies divdesmit gadus atpakaļ, salīdzinot ar to laiku, šodien mēs jau esam daudz sasnieguši vēža pacientu ārstēšanā.
Kādus mūsdienu instrumentus mēs varētu izmantot, lai noteiktu prioritāti cīņā pret vēzi?
Viena no atslēgām šo saslimšanu ārstēšanai ir diagnostiskā pieeja mūsdienīgai molekulārajai patoloģijai. Protams, molekulārās patoloģijas diagnostikas ieviešana joprojām ir izaicinājums, jo daudzi veselības aprūpes sniedzēji aizvien nav pilnībā pārliecināti par šāda veida diagnostikas efektivitāti un līdz ar to arī pielietošanu ārstēšanas procesā.
Kā rīkoties ar tā sauktajām nereģistrētajām indikācijām, piemēram, ja pacienta plaušās tiek atklāts vēža paveids, kas ierasti tiek diagnosticēts resnajā zarnā?
Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt vispārīgi. Medikamenti jālieto tajā gadījumā, ja klīniskie dati liecina par to efektivitāti cīņā ar audzēju. Arvien vairāk mēs pārejam no uz slimības indikācijām balstītas medikamentu apstiprināšanas uz apstiprināšanu, kuras pamatā ir mutācijas. Un imūnterapija tam ir ļoti labs piemērs.
No otras puses, no pietiekami lielas pieredzes mēs zinām, ka, piemēram, zāles, kas ir efektīvas plaušu vēža gadījumā, ne vienmēr ir efektīvas arī resnās zarnas vēža gadījumā. Tieši tādēļ ir nepieciešami daudzi klīniskie pētījumi, lai pierādītu efektivitāti dažādos audzēju veidos.
Kas ir Molekulārā audzēja konsīlijs (MTB), kāds ir mērķis, galvenā ideja un kāda tam ir nozīme vēža ārstēšanā?
MTB apkopo ekspertu zināšanas no vairākām medicīnas un zinātnes nozarēm, lai noteiktu optimālās ārstēšanas iespējas vēža pacientam. Mūsdienās medicīnas zināšanu un pieredzes līmenis pieaug tik strauji, ka neviens eksperts vairs nevar pilnībā izsekot līdzi visiem sasniegumiem, un šajā ziņā MTB ir unikāls instruments, kas pastāvīgi apkopo visaktuālāko informāciju.
Kā jūs raksturotu MTB pašreizējo statusu Cīrihes Universitātes slimnīcā? Un kas ir MTB finansējuma avoti?
Kad universitātē bijām ieviesuši visaptverošu audzēju profilēšanu kā standarta diagnostiku, mēs sapratām, ka datu apjoms ir ļoti liels lēmumu pieņemšanai. Tāpēc dažādu medicīnas nozaru ārsti sāka regulāras konsultatīvas sanāksmes, un tādējādi pamazām attīstījās Molekulārā audzēja konsīlijs.
MTB kļuva par patiesu veiksmes stāstu, jo tajā iesaistījās ne tikai mūsu, bet arī citas slimnīcas un tajās praktizējošie ārsti, kuri specializējas onkoloģijas jautājumos. MTB finansē veselības apdrošināšana, un katrs MTB dalībnieks var pieprasīt apmaksāt izdevumus par konsultācijām.
Kāda ir politikas veidotāju iesaistīšanās loma veiksmīgā MTB izveidē un tālākā attīstībā? Kas būtu jādara sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm – politikas veidotājiem un ekspertiem?
Politikas veidotājiem būtu jāatbalsta nevainojams diagnostikas ceļš no molekulārās patoloģijas, visaptverošiem paneļu testiem līdz MTB, lai onkoloģijas pacienti varētu saņemt vislabākās mediķu konsultācijas.
Kādi ir būtiskākie izaicinājumi no praktiskās dzīves, kādi resursi nepieciešami MTB (infrastruktūra, speciālistu izglītība, pacientu gatavība)? Kāda ir onkologa loma šajā visā?
Dažkārt visu izšķir mazās – it kā nenozīmīgās – lietas, piemēram, liels monitors datu prezentēšanai un stabils interneta pieslēgums ārstiem, kas pieslēdzas MTB datubāzei attālināti. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija milzīgais datu apjoms un šo datu ievadīšanas, papildināšanas un apstrādes sekmīga nodrošināšana. Te būtiski norādīt – visiem pacienta datiem jābūt gataviem un pieejamiem konkrētajā laikā, jo katrā MTB seansā katram pacientam atvēlētas tikai dažas minūtes.
Tieši tādēļ esam nolēmuši izveidot savu programmatūras komplektu (MTP pilot), jo tirgū nebija pieejamas mūsu specifiskajām prasībām atbilstošas komerciālas programmatūras. Sākām sadarbību ar bioinformātiķu komandu, un faktiski četru nedēļu laikā MTB sistēmā tika integrēta mūsu programmatūras pirmā versija.
Kuras ir visbiežāk sastopamās onkoloģisko pacientu grupas, kam ir nepieciešams MTB pakalpojums jūsu universitātes slimnīcā? Vai saskaņā ar jūsu klīnisko pieredzi ir kādas pacientu grupas, kuras var uzskatīt par vispiemērotākajām MTB? Vai no jūsu perspektīvas būtu lietderīgāk definēt konkrētus pacientus, ar kuriem sākt?
Katra pacienta, kurš saņem visaptverošu paneļtestu, slimības situācija tiek apspriesta MTB ietvaros, parasti pacients ar sarežģītu audzēja profilu tiek analizēts intensīvāk. Taču detalizēti tiek apskatīti arī pacienti ar retiem audzēju paveidiem, jo šādos gadījumos standarta terapija nav piemērojama.
Kādi ir MTB radītie ieguvumi pacientiem, sabiedrībai?
Kopumā MTB ietvaros sagatavotie ieteikumi nodrošina pacientam labākās ārstēšanas iespējas. Savukārt veselības apdrošināšanas sistēmai ir pārliecība, ka veselības aprūpes nauda tiek investēta optimāli un mērķēti. Visaptveroša audzēja genoma profilēšana tiek uzskatīta par efektīvāku molekulārās diagnostikas veidu, nevis veicot refleksu testēšanu.
Taču sekmīgas un pacientiem efektīvas MTB iespēju izmantošanas pamatā ir trīs būtiskas lietas – laba saziņa starp dažādām medicīnas disciplīnām, laba infrastruktūra pacienta datu tūlītējai prezentēšanai, kā arī piekļuve konkrētajam pacientam nepieciešamajiem medikamentiem.
Kā jums šķiet – vai gēnu terapija ir reāla, lai uzveiktu vēzi?
Gēnu terapija (RNS vēža vakcinācija) ir jauna tehnoloģija vēža apkarošanai. Dažiem ļoti specifiskiem pacientiem mēs jau redzam panākumus. Taču līdz tam, kad šīs tehnoloģijas būs iespējams pielietot plašā apjomā, visticamāk, paies vēl vismaz desmit gadu