Pagājušajā gadā ir reģistrēti 5,5 miljoni jauniešu ES valstīs, kas nebija nodarbināti, neplānoja sākt studijas vai nestudēja. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem par iepriekšējo gadu, jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies gandrīz par pieciem procentiem salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tomēr starp Baltijas valstīm Latvijā ir visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis – 12,2%, savukārt Lietuvā viszemākais – 11,4%, Igaunijā – 11,9%. Diena pēta, kā Baltijas valstīs tiek risināta jauniešu bezdarba problēma un integrācija darba tirgū.
Jaunietis bezdarbnieks Baltijā
EK skatījumā galvenais iemesls, kas liedz jauniešiem ienākt un palikt darba tirgū, ir kvalifikācijas un pieredzes trūkums, to apliecina arī apkopotā statistika par jauniešu bezdarba līmeni ES valstīs. Iemesli augstajam bezdarba rādītājam Baltijas valstīs ir līdzīgi kā visās ES valstīs kopumā: pārejas posms no mācību vides uz darba vidi, lielākajai daļai jauniešu ir maza iepriekšējā darba pieredze vai tās nav vispār. Līdz ar to vairākums jauniešu ir spiesti strādāt pagaidu vai nepilna laika darbu. CSP dati liecina, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā vairākus gadus jauniešu bezdarba līmenis bijis visai augsts, bet pēdējās desmitgades laikā Baltijas valstīs jauniešu bezdarba rādītāji ir samazinājušies uz pusi.
"Dati liecina, ka Lietuvā pēdējo desmit gadu laikā jauniešu bezdarbs ir samazinājies, salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu 2019. gada 1. ceturksnī apkopotā statistika rāda, ka jauniešu bezdarba līmenis kopumā ir palicis tāds pats – 9,2%," Dienai skaidro Lietuvas sociālās drošības un darba ministra padomniece sabiedriskajos jautājumos Egle Samoškaite. Viņa uzsver – Eurostat apkopotie dati liecina, ka Lietuvā jauniešu bezdarba rādītājs ir zemāks nekā vidējais jauniešu bezdarba līmenis ES valstīs.
"Pašlaik vispārējās nodarbinātības līmenis Igaunijā ir paaugstinājies, un, kopš valstī ieviesta Jauniešu garantijas (JG) programma, jauniešu stāvoklis darba tirgū ir ievērojami uzlabojies – tas ir kļuvis atvērtāks un labvēlīgāks jauniem cilvēkiem," Dienai skaidro Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Nodarbinātības departamenta pārstāve Kaisa Lehmusa. JG programma gan Latvijā, gan Igaunijā tika ieviesta 2014. gadā, bet pirmā Baltijas valsts, kurā tika īstenota šāda veida iniciatīva, bija Lietuva. Samoškaite skaidro, ka 2012. gadā Lietuva bija viena no divdesmit ES valstīm, kurā jauniešu bezdarba līmenis pārsniedza 25% atzīmi.
"Iniciatīva ir devusi pozitīvus rezultātus jauniešu bezdarba samazināšanā, to apliecina arī fakts, ka Lietuvas valdība ir paplašinājusi mērķgrupu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, lai aptvertu visus jauniešus, kas nav nodarbināti un nav iesaistīti mācībās," stāsta Samoškaite.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 12. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
!!!>!
Sponsorē zemās algas
Z Līvmane