LETA jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 8.novembrī pilnībā tika noraidīta Lindermana prasība pret Vīķi-Freibergu. Lindermana pārstāvis tiesā un arī viens no Par dzimto valodu līderiem Ilarions Girss aģentūrai LETA toreiz norādīja, ka viņam ir grūti iedomāties, kurš "likums varētu būt par pamatu šādam spriedumam". Girss arī pauda pārliecību, ka šajā jautājumā tiesnese izmantoja savas "telefontiesības" un spriedums tika ietekmēts "no augšas".
Girss apgalvoja, ka viņš apšauba tiesneses neatkarību un objektivitāti.
Centra rajona tiesas spriedums tika pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā, kur Lindermana apelācijas sūdzību skatīs tiesnese Inta Jēkabsone.
LETA jau vēstīja, ka Lindermans prasību tiesā iesniedza, pamatojoties uz Latvijas Avīzes interneta versijā pārpublicēto informāciju, kurā bija atsauce uz bijušās Valsts prezidentes teikto šī gada 13.februāra LTV raidījumā 100.pants. Vīķe-Freiberga raidījumā Lindermanu esot nosaukusi par "sabiedrībai bīstamu elementu un ekstrēmistu".
"Vīķei-Freibergai bija jāņem vērā un jāpārbauda, ka Lindermans ne reizi nebija notiesāts - nedz Latvijā, nedz ārzemēs. Viņas paziņojums norādīja uz to, ka viņš ir "kapitāls noziedznieks", kāds Lindermans, protams, nav," skaidroja Lindermana pārstāvis.
Jau ziņots, ka kādreizējās prezidentes pārstāvji Dainis Lasmanis un Romualds Vonsovičs iepriekš tiesā skaidroja, ka Vīķes-Freibergas izteicieni ir jāvērtē raidījuma kontekstā, jo tas kopumā bija veltīts Lindermana organizētajam valsts valodas referendumam. Tāpat viņi uzsvēra, ka informācijas pirmavots ir raidījums 100.pants, nevis Latvijas Avīze, kurā bijušās prezidentes viedoklis bija tikai atreferēts.
"Vīķe-Freiberga raidījumā pauda nevis faktu, bet pieņēmumu, uzsverot, ka Lindermans varētu būt sabiedrībai bīstams elements un ekstrēmists. Tas ir pieņēmums," uzskata atbildētājas pārstāvji.
Vonsovičs pauda viedokli, ka Lindermans ilgstoši ir veicis darbības pret Latvijas suverenitāti - Lindermans ir bijis nacionālboļševiku biedrības Uzvara dibinātājs un biedrs, tās darbības laikā izplatot daudzas skrejlapas ar uzsaukumiem vērstiem pret Latviju. Vīķe-Freiberga savus pieņēmumus par Lindermanu balstījusi ne tikai savā ilgajā pieredzē, ieņemot augsto amatu, bet arī Drošības policijas (DP) pārskatā par 2011.gadu, kurā Lindermans bijis nosaukts par ekstrēmistu, stāstīja advokāti. Tas, pēc advokātu domām, ir fundamentāls pierādījums tam, ka Vīķes-Freibergas pieņēmumiem ir bijis patiess raksturs.
Iepriekšējā tiesas sēdē Lindermana pārstāvis Girss vairākkārt uzsvēra, ka Vīķes-Freibergas izteikumi ir jāvērtē plašā kontekstā, ņemot vērā, kā tie ietekmē "vidusmēra cilvēka" domāšanu. Viņaprāt, bijusī prezidente izteikusi spēcīgus apvainojumus par darbībām, kas nekad sabiedrību nav apdraudējušas.
Girss skaidroja, ka Vīķe-Freiberga ir vairākas reizes atsaukusies uz faktu par Lindermana kriminālo atbildību un atrašanos cietumā gan Latvijā, gan Krievijā, tomēr šādiem apgalvojumiem neesot nekādas saistības ar konkrēto lietu.
Kā aģentūrai LETA iepriekš izteicās Lindermans, ar Vīķes-Freibergas izteikumiem viņš esot ticis "diskreditēts un demonizēts" to cilvēku acīs, kuriem Latvijas suverenitāte ir vērtība. Tāpat viņš uzsvēra, ka "nekādi bijušie prezidenti nav tiesīgi viņam piedēvēt noziegumus, ko viņš nav paveicis".