Likuma saturu ĀM izstrādās kopā ar Latvijas Universitātes migrācijas pētniekiem, kuri iepriekš aptaujās uzzinājuši, kādu atbalstu no valsts sagaida potenciālie reemigranti. Likuma pirmās aprises varētu tapt pēc trim mēnešiem, un tad arī būs zināms, kurām valsts un pašvaldību iestādēm kā obligāta prasība būs pienākums palīdzēt no ārzemēm atbraukušajiem tautiešiem sākt dzīvi Latvijā. Vēl pāragri spriest, vai pašvaldībām šīs prasības būs jāpilda no sava budžeta vai arī naudu iedalīs valsts.
"Nereti ir ļoti praktiski jautājumi, kā iegūt mājokli, kā tiešām pieteikties rindā uz bērnudārzu, jo tas saistīts ar dzīvesvietas deklarēšanu. Kādā veidā labāk risināt jautājumu ar mantu pārcelšanu, jo atsevišķas pašvaldības ir sniegušas palīdzību pat tādos jautājumos. Apkopojot šādus jautājumus, ietvert sistēmisku risinājumu likumā," skaidro ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa – Lukaševica (Vienotība). Savukārt darba devējiem kā obligāta prasība varētu parādīties pienākums sludinājumos pie vakancēm norādīt atalgojumu. Tautiešiem ārzemēs tas palīdzētu saprast, vai maz vērts pieteikties darbam Latvijā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā LNT rīta raidījumam 900 sekundes apliecināja, ka reemigranti var diezgan būtiski risināt Latvijas darba devēju iztrūkstošā darba spēka problēmu. "Iespējams, mums ir kopīgi jārada vietne, kurā ir skaidra informācija sadarbībā ar uzņēmējiem, kuras ir tās darba vietas, kuras ir darba iespējas, jo atgriešanās būs 90% saistīta ar darba iespējām, ar atalgojuma iespējām," sacīja Kučinskis.
Eiropas Latviešu apvienības aptauja gan rāda, ka potenciāli vislielākā reemigrantu grupa tuvākajos gados būtu seniori ar ārzemēs nopelnītām pensijām. 89% no aptaujātajiem to gan nedarīšot, kamēr Latvija nebeigs ar nodokli aplikt ārvalstu pensijas. Šobrīd tikai no ASV, Kanādā, Ukrainā un Krievijā nopelnītajām pensijām Latvijā nenovelk ienākumu nodokli. Saeimas Pilsonības un migrācijas lietu komisija šonedēļ vienojās, ka situācija ir jāmaina. Priekšlikums būs Latvijā sākt piemērot ienākumu nodokli ārvalstu pensijām no tāda neapliekamā minimuma apmēra, kāds tas bija reemigranta mītnes zemē ārzemēs pensionēšanās brīdī. Gaidāma gan liela politiskā cīņa ar Finanšu ministriju, lai pierādītu, ka tas nenozīmēšot zaudējumus valsts budžetā. Puse no reemigrējušiem tautiešiem saņem pensijas intervālā no 800 līdz 1600 eiro.
"Ja pieņemam, ka Eiropas valstīs šis neapliekamais minimums svārstās starp 600 un 800 eiro, tad tas atstāj pietiekami lielu maržu, no kuras mūsu iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmums bagātinātu un dotu ieguldījumu pašvaldību spējā nodrošināt pakalpojumus, gan kopumā celt dzīves līmeni," saka Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto. Eiropas Latviešu apvienība uzskata, ka labums Latvijas ekonomikai no pensionāru iztērētās naudas būšot lielāks nekā ārzemēs nopelnīto pensiju aplikšana ar nodokli. Turklāt pirktspēja tad tiktu celta Latvijas novados, no kuriem emigrācija bijusi aktīvākā. Apvienība arī šonedēļ cenšas gūt Saeimas deputātu atbalstu, lai ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem ļautu deklarēt divas adreses - vienu Latvijā, otru ārvalstīs.
nereemigrants
Forši...
Nu, veči