Atbilstoši pērn veiktajam pētījumam par ceļu satiksmes drošību ietekmējošajiem faktoriem Latvijā*, galvenie smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) iemesli ir: transportlīdzekļa vadītāja rīcība, gājēju rīcība, infrastruktūra un transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis. Visbiežāk CSNg iemesls ir vairāku apstākļu kombinācija, kur ātrums var nebūt CSNg tiešais iemesls, taču būtiski ietekmē tā sekas un traumu smagumu. Tāpat CSNg sekas var ietekmēt vides faktori - laika apstākļi, ceļa seguma stāvoklis u.c.
"Ceļa seguma stāvoklis atkarībā no laika apstākļiem maina savas īpašības, uz slapja vai apledojuša seguma automašīnas vadāmība ir apgrūtināta, un tas ir jāņem vērā, izvēloties braukšanas ātrumu un manieri. Savukārt lietus, sniegs, apgaismojums - šie ir tie vides faktori, kas ierobežo autovadītāja redzamību. Viss kas notiek uz ceļa, pēc būtības, ir izsakāms vienādojumā - ātrums, kam klāt nāk ceļa seguma stāvoklis ietekmē to, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai veiktu vienu vai otru manevru, piemēram, sabremzētu un apstātos. Tās ir visiem zināmas lietas, tomēr ikdienas steigā mēs nereti tās piemirstam," par kampaņu stāsta VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
"Neapšaubāmi, arī ceļu tehniskais stāvoklis ir faktors, kas ietekmē braukšanu, tāpēc ir tik būtiski nodrošināt ilgtspējīgu ceļu finansēšanu. Latvijā joprojām liela daļa autoceļu ir sliktā tehniskā stāvoklī, un, braucot pa tiem ceļa posmiem, kur ilgstoši nav veikts remonts, arī ir jāņem vērā šis seguma stāvoklis un jāizvēlas atbilstošs braukšanas ātrums. Pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam lielākā daļa valsts galveno autoceļu, kur satiksmes ir visintensīvākā, jau ir labā tehniskā stāvoklī, tomēr daudzi reģionālie un vietējie autoceļi, finansējuma trūkuma dēļ nav pieredzējuši savlaicīgus remontdarbus," norāda Lange.
"Braucot pie stūres, autovadītājam ir jāpieņem tūkstošiem lēmumu, no kuriem ir atkarīga satiksmes drošība. Tāpēc braukšanas laikā ir pilnībā jākoncentrējas tieši uz šo procesu, kā arī jāizvērtē visi vides un infrastruktūras faktori, kuri ietekmē braukšanu. Autovadītājam ir jābūt pārliecinātam, ka tas spēj kontrolēt situāciju un automašīnu, nevis otrādi," uzsver autoskolas Drošas braukšanas skola direktors, autosportists Jānis Vanks.
"Ar katru kilometru stundā, ar kuru palielinās braukšanas ātrums, palielinās arī risks. Bet autovadītājam jebkurā brīdī ir jābūt pārliecinātam, ka tas braukšanas ātrums, ar kuru viņš konkrētajā brīdī pārvietojas, ļauj viņam kontrolēt automašīnu arī tad, ja notiek kaut kas neparedzēts," stāsta Vanks.
Pētījuma dati liecina, ka 58% gadījumu CSNg ietekmēja ierobežota redzamība, 42% - ierobežota saķere ar ceļa virsu un 13% - koki, kas aug ceļa nodalījuma joslā vai ārpus tās. 50% negadījumu ir notikuši uz labā stāvoklī esoša, sausa asfalta.
Tāpat pētījuma autori norāda, ka autovadītājs var novērst CSNg tādā gadījumā, ja spēj izvairīties no sadursmes, apgāšanās vai uzbraukšanas gājējam, kas ir iespējams savlaicīgi samazinot braukšanas ātrumu, apturot transporta līdzekli, vai manevrējot.
Uzsākot kampaņu, ceturtdien, 14. jūnijā Rīgā, Biķernieku trasē LVC rīkoja diskusiju par satiksmes drošību Nulle bojāgājušo uz Latvijas ceļiem - realitāte vai utopija? Diskusijā piedalījās satiksmes ministrs Uldis Augulis, LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis un Latvijas Universitātes Psiholoģijas katedras vadītājs Ivars Austers. Pasākuma laikā Drošas braukšanas skolas eksperti arī demonstrēja auto manevrēšanas atšķirības uz sausā un slapjā asfalta seguma.
Izsakām pateicību par sadarbību visiem partneriem, un īpaši Baltijas un Latvijas čempionam autošosejas sacensībās, Drošas braukšanas skolas direktoram Jānim Vankam, Latvijas vicečempionam rallijā Aleksandram Grīvam un Drošas braukšanas skolas instruktoriem par dalību kampaņas tapšanā.
*Visaptverošais pētījums par ceļu satiksmes drošību ietekmējošajiem riska faktoriem Latvijā tika veikts 2017.gadā, sadarbojoties Satiksmes ministrijai, Valsts policijai, VAS Latvijas Valsts ceļi, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tiesu ekspertīžu birojam. Pētījuma gaitā tika izvērtēti 2016.gadā Rīgas reģionā notikušie 84 smagie CSNg, kuros ir cietušie vai bojāgājušie.