Daudzu pašvaldību vadība noslēpumus pielieto, šķiet, lai ierobežotu opozīcijas aktivitātes un varētu bez šķēršļiem īstenot neviennozīmīgus un pat aizdomīgus projektus. Tādējādi zaudētāja ir visa sabiedrība, jo tai nav iespēju uzzināt daudzpusīgu informāciju - to, ko pašvaldības administrācija noklusē un neiekļauj par iedzīvotāju naudu izdotajās informatīvajās avīzēs.
"Noslēpumu ir ļoti daudz, piemērus varētu saukt neskaitāmus! Spilgtākais - divus gadus rakstījām pieprasījumus, lai iepazītos ar [Jelgavas novada domes] juridisko pakalpojumu līgumu, ko vadība noslēdza par aizdomīgi lielu summu un nepārliecinošu argumentāciju. Uz jautājumiem bija atrakstīšanās, un tikai pēc piektā iesnieguma mums ļāva izlasīt to līgumu. Es šaubos, vai pozīcijas deputātiem nākas saskarties ar tādu pretestību informācijas iegūšanai, turklāt viņi ne pret ko neprotestē un ir daudz mazāk aizdomīgi pret saviem varas partneriem," saka Jelgavas novada domes opozīcijas deputāts Madars Lasmanis (Vienotība).
Lai ierobežotu opozicionāru aktivitātes, Saskaņas pārvaldītajā Rēzeknes pilsētas domē pat radīta jauna iekšējā kārtība, kas katram deputātam paredz sēdes laikā par noteiktu tēmu uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Atšķirībā no iepriekšējā mēģinājuma šādi savaldīt opozīciju, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzskatīja par nepieņemamu, liekot Rēzeknes pilsētas domei to pārstrādāt, šoreiz lēmums stājās spēkā.
"Dažreiz viņiem ir problēmas to informāciju sameklēt atklātos avotos, un mēs viņiem palīdzam - tiem, kuri neorientējas, iedodam attiecīgās saites uz pašvaldības mājaslapu. Aizklātas informācijas ir ļoti maz - tikai tad, ja tas attaisnojams ar normatīviem, un katrā konkrētā gadījumā mēs pieņemam lēmumu, vai informācija paredzēta publiskai izplatīšanai, vai arī tā būs aizklāta. Vairāk tas attiecas uz pašvaldības uzņēmumiem, kuru vadība ir tiesīga lemt - ko atklāt, bet kas būs komercnoslēpums," Dienai skaidro Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņa).
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzsver, ka pašvaldību deputātiem neatkarīgi no to partijiskās piederības jābūt pieejamai visai informācijai un dokumentiem, ko neaizliedz normatīvi: "Ja likumā paredzētā informācija un dokumenti nav pieejami, var uzskatīt, ka tiek traucēts pilnvērtīgi veikt deputāta pienākumus."
Situācija gan nav viennozīmīga, un grēkojot arī opozīcijas deputāti - aptaujātie pašvaldību vadītāji Dienai atklāj, ka nereti notiekot ieriebšanas mēģinājumi, noplūdinot ierobežotas pieejamības informāciju, tāpat arī atsevišķi opozicionāri savas tiesības izmanto ļaunprātīgi un pieprasa administrācijai sagatavot nesamērīgi daudz datu: "Rungai ir divi gali - nedrīkst būt tā, ka vieniem ir lielāka piekļuve informācijai - tas ir nedemokrātiski. Un otrs gals ir tāds, ka kāds var dzīt muļķi tiktāl, ka dome vairs nespēj strādāt - tai nākas rakstīt vēstules, darbiniekiem gatavot kilogramiem smagas papīru kaudzes, meklēt informāciju arhīvos, lai gan pa to laiku varētu darīt citus tekošos darbus," norāda Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Reģionu alianse).
Līdz caurspīdīgumam tālu ir Latvijas lielākajai pašvaldībai - Rīgai. Galvaspilsētas domes opozīcijas partijas - Nacionālās apvienības (NA) deputāts Ģirts Lapiņš saka, ka gandrīz pilnībā noslepenots viss, kas saistīts ar Rīgas domes (RD) lielāko kapitālsabiedrību - Rīgas satiksmi (RS). Turklāt uzņēmumam piešķirtas tiesības veikt iepirkumus, tos neizsludinot publiski, kā tas bijis arī «nanotehnoloģiju» tīrāmo līdzekļu gadījumā.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 27.maija, avīzē Diena!