Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Nākamais gads nerādās viegls

Problēmas ar funkciju nodrošināšanu nākamgad draud vairāk nekā 10 pašvaldībām.

Lai sabalansētu budžetu, nākamajā gadā vairāk nekā 10 pašvaldībās var nākties slēgt visas iestādes un struktūrvienības, ieskaitot skolas un bērnudārzus, uz vairākām nedēļām vai pat mēnesi, sūtot darbiniekus bezalgas atvaļinājumā, aprēķinājuši Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības (RACA) eksperti.

Aicina novērst krīzi

"Īpaši sarežģīta situācijas solās būt Kuldīgas, Dobeles, Valkas, Madonas, Talsu, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu, Augšdaugavas un Rēzeknes novada pašvaldībā. Aicinām nepieļaut šādu situāciju un palielināt īpašo valsts dotāciju tām pašvaldībām, kuru ienākumi uz vienu iedzīvotāju nesasniedz apjomu, kas segtu plānoto izdevumu pieaugumu 2024. gadā, kā arī visu deinstitucionalizācijas projektu izmaksas visām pašvaldībām segt 50% apmērā," norāda RACA izpilddirektors Vents Armands Krauklis.

Viņš atgādina, ka RACA pārstāvji aktīvi piedalījās sarunās ar Finanšu ministriju, kā arī vienošanās un domstarpību protokola starp Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Ministru kabinetu (MK) apspriešanā, kā rezultātā pašvaldību budžetu situācija 2024. gadam nedaudz uzlabojās. "Vienlaikus vēršam uzmanību, ka aizvien ir gana daudz pašvaldību, kuras nespēs nākamgad pilnvērtīgi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem tādā apmērā, kā to darīja šogad, jo valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas palielinājums, pirmsskolas izglītības pedagogu algu palielinājums un citu obligāto izmaksu kāpums daudzās pašvaldībās prasa vairāk naudas nekā paredzamais budžetu palielinājums. Lai tas nenotiktu, visu pašvaldību budžetu palielinājumam 2024. gadā būtu jābūt vismaz 8%, salīdzinot ar 2023. gadu," uzsver V.A. Krauklis.

Viedokļi atšķiras

Otrdien premjere Evika Siliņa un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis parakstīs MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.–2026. gadam. Minēto dokumentu 24. oktobrī izskatīja valdība, tādējādi ir noslēdzies sarunu cikls par pašvaldību budžetu 2024. gadam un vidējam termiņam.

"Lai arī panāktas vairākas pašvaldībām būtiskas vienošanās, puses saglabā atšķirīgus viedokļus dažādos nozīmīgos jautājumos. Sarunu cikls par nākamā gada un vidēja termiņa budžetu sākās jau gada pirmajā pusē pavasarī, LPS organizējot sarunas ar nozaru ministrijām," skaidro LPS pārstāvji.

Tradicionāli svarīgākās sarunas ir ar Finanšu ministriju, pēc kurām tiek sagatavots MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.–2026. gadam, kas ir nozīmīga valsts budžeta likumprojekta sastāvdaļa. Savukārt protokolā ir noteikta vienošanās un atšķirīgie viedokļi finanšu jomā, kā arī par nozaru jautājumiem.

"Pašvaldībās nodokļu ieņēmumi ir bijuši mazāki par inflācijas apmēru. Šobrīd sasniegts tas slieksnis, kad pašvaldībām patiesi vairs nav līdzekļu, jo situācija no citiem gadiem atšķiras tieši ar būtisko izdevumu kāpumu, kas nav saistīta ar pašvaldību. Valsts prioritātei ir jābūt reģionālo atšķirību mazināšanai. Ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu valstī kopumā, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus, ieguldīt attīstībā un iedzīvotāju labklājībā," uzsvēra G. Kaminskis. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas