Tieši šie procesi diktēs mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes ātrumu, līdz ar to arī pieprasījumu pēc darba rokām. Tomēr šeit var arī piebilst, ka tādi ar darba tirgu saistīti rādītāji kā bezdarbs vai algu pārmaiņas nedaudz atpaliek no ekonomiskajiem procesiem. Proti, zemākie bezdarba rādītāji un augstākie algu līmeņa rādītāji bieži tiek sasniegti brīdī, kad ekonomika jau ir nostājusies uz lejupslīdes takas. Tomēr, ja runājam par ekonomiskajiem procesiem, situācija ir labvēlīga, lai arī nākamajā gadā kopumā algas vidēji būtu lielākas nekā šogad.
"Domāju, ka nākamgad vidējā darba alga Latvijā varētu palielināties robežās no 7% līdz 8% un gada nogalē tā varētu jau pārsniegt 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir nedaudz mazāks pieaugums kā šogad, jo nākamgad nav plānots palielināt minimālo darba algu un arī ekonomikas izaugsme, visticamāk, būs lēnāka," prognozē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šā gada trešajā ceturksnī pret atbilstošu laika periodu pērn vidējā bruto alga Latvijā augusi par 8% – līdz 1006 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Patlaban algu pieaugums apmēram par pieciem procentpunktiem apsteidz gada inflācijas rādītāju, tādējādi tas ir veicinošs, lai iedzīvotāju pirktspēja valstī uzrādītu samērā strauju kāpumu.
To, ka darba samaksai jāturpina augt, uzsver arī tie eksperti, kuri atbalsta organizācijas atalgojuma sistēmu izstrādē un ieviešanā, veic procesu, funkciju un pienākumu auditus, atalgojuma pētījumus. "Šobrīd visa informācija, kas ir mūsu rīcībā, liecina par to, ka algas nākamajā gadā turpinās augt – uz to norāda gan makroekonomistu pētījumi, gan darba devēju prognozes. Domājams, ka, līdzīgi kā šogad, tās neaugs visiem darbiniekiem. Straujāku kāpumu varētu pieredzēt darbinieki ar zemāku atalgojumu – vienkāršāku amatu veicēji, jaunākie speciālisti, kā arī tie darbinieki, kuri ieņem darba tirgū augsti pieprasītus amatus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un amatus, kuri ir saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību un produktu pārdošanu," situāciju raksturo Fontes Vadības konsultācijas Pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča.
Komentējot iespējamos scenārijus attiecībā uz darba samaksas pārmaiņām nākamajā gadā, viņa izsaka viedokli, ka mērenāks atalgojuma pieaugums gaidāms tiem darbiniekiem, kuru algas jau ir virs vidējā rādītāja tirgū. Fontes 2018. gada pētījumā vidējais atalgojuma pieaugums mēneša pamatalgai ir prognozēts 4,2% apmērā, bet mēneša pamatalgas izmaiņu prognožu amplitūda uzņēmumos 2019. gadam svārstās no 0% līdz 20%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 28. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Seniors
Ekonomika
Dainis