Raidījums ziņo, ka runa ir par notikumiem 2008. gadā. Nacionālie bruņotie spēki pasūtīja hidrogrāfijas kuģa Varonis un mīnu kuģa Imanta remontu firmai SOL S par kopējo līguma summu, kas pārsniedza 200 tūkstošus eiro.
SOL S darbu veikšanai it kā piesaistīja apakšuzņēmēju – firmu Rīgas sabiedrība Arguments. Tai vairākos maksājumos SOL S pārskaitīja gandrīz 70 tūkstošus eiro, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli. Līgumi ar valsti aizliedza darbus uzticēt apakšuzņēmējiem, taču tas bija mazākais pārkāpums. Darījumi ar Argumentu bija fiktīvi - uzņēmums neremontēja kuģus. Tā norādītā darbība bija pārtikas tirdzniecība.
SOL S vadītājs un īpašnieks Nikolajs Petrovs bija vienojis ar sabiedrotajiem Eduardu Larkinu un Iurie Lungu, kuri ar citu personu starpniecību kontrolēja uzņēmumu Arguments, kā mazāk samaksāt valstij pievienotās vērtības nodokli.
Nauda par faktiski nenotikušu darījumu beigās nonāca kādā Igaunijas uzņēmumā, un PVN vairāk nekā 12 tūkstošu eiro apmērā aizgāja secen valsts kasei.
Tiesa šogad - gandrīz pēc 10 gadiem - piesprieda trim iesaistītajiem naudas sodus – Larkinam un Lungu 1140 eiro, Petrovam – 1520 eiro.
Tiesnese uzskata, ka sods ir samērīgs, jo nodokļus Petrovs nomaksāja tūlīt pēc krimināllietas uzsākšanas.
"Šī persona parādīja savu attieksmi, ka kriminālprocesa ierosināšana tai bija kaut kas ārkārtējs. Jo tas bija godīgs, normāls uzņēmējs, kam bija vairākas VID pateicības par nodokļa maksāšanu. Bija pamats uzskatīt, ka tā bija vēlme ieekonomēt naudas līdzekļus," raidījumam de facto pauž Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lauma Šteinerte.
Sodus apsūdzētajiem nācās mazināt, jo process nesaprātīgi ievilkās. Liecinieki nenāca uz sēdēm, līdzēja tikai piespiedu nauda un atvešana. Turklāt tiesnese nedrīkstēja piemērot bargākus sodus par tiem, ko piemēroja kolēģi pirmajā instancē, jo prokuratūru sods apmierināja.
"Piecas minimālās mēnešalgas, kas bija noteiktas pirmajā instancē, es nevarēju pārsniegt. Tā kā saprātīgi termiņi nebija ievēroti, par vienu minimālo mēnešalgu mēs [sodu] samazinājām," skaidro tiesnese.
Lietas materiāli norāda, ka aiz šī viena gadījuma stāvēja rūpīgi vīts nodokļu izkrāpšanas un naudas legalizēšanas tīkls, taču par tā radīšanu neviens nav notiesāts, vēsta de facto.
Jau pirms tiesas Larkins izmeklētājiem klāstīja, ka viņa kompanjons no Moldovas - Lungu - atmazgājis netīru naudu. Larkins meklējis direktorus. Uz viņiem reģistrēti uzņēmumi, caur kuriem attīrīta nauda. Par legalizēšanas pakalpojumiem prasīti 5-7%. Pats Larkins paturējis ap diviem tūkstošiem eiro mēnesī. Lungu tiesai apgalvoja, ka Larkins melo.
Tiesā liecināja arī kāds VID nodokļu inspektors. Viņš mēdzis Larkinam pie pusdienām sniegt konsultācijas. Larkins arī inspektoram prasījis VID izziņas, it kā bez maksas.
Uz Igauniju pārskaitītajai naudai braucis pakaļ kurjers. Tas Igaunijā kontaktējies ar kādu Volodju un vēl divām personām. Tad nauda vesta atpakaļ uz Latviju.
Minētā kuģu remonta lieta ir daļa no daudz plašākas izmeklēšanas, ko sāka ieņēmumu dienests. Tajā ir vairāki galvenie varoņi, tajā skaitā dienesta darbinieks. Uz to norāda viens no lietā piesauktajiem pantiem. Taču tālāk par VID sienām lieta gandrīz 10 gadu laikā nav tikusi, un tā pamazām tuvojas noilguma brīdim.
Prokuratūra centās pierādīt, ka arī kuģu remonta lietā nauda atvesta atpakaļ iesaistītajiem. Taču liecības bija pretrunīgas. Nebija noskaidrots, tieši kādai naudai kurjers braucis pakaļ, tādēļ par naudas atmazgāšanu nevienu nenotiesāja.
"Es uzskatu, ka izmeklēšana ļoti slikti bija strādājusi,"saka tiesnese.
SOL S īpašnieks Petrovs ar de facto runāt nevēlējās. Viņa uzņēmuma grāmatvede pauda, ka lieta sākta nepamatoti un sods esot netaisnīgs.
Īpašnieka sēdēšana uz apsūdzēto sola netraucēja SOL S gūt uzvaras miljonus eiro vērtos Aizsardzības ministrijas iepirkumos. Pēdējo pasūtījumu kopā ar partneri saņēma gada sākumā. Spriedums stājās spēkā vasaras vidū.
Ministrijā skaidro – pretendentu nodokļu lietas konkursos pārbauda divreiz, un SOL S viss bija kārtībā. Nodokļi bija nomaksāti jau pirms tiesas.
"Ja šis komersants nolemj [vēlreiz] pretendēt uz konkursiem, ko izsludinājusi Aizsardzības ministrija vai padotības iestādes, tad komersantam ir jārēķinās, ka šī pārbaude tiks veikta, un tā tiks veikta dubultā," saka Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Likums ļauj no iepirkumiem izslēgt par nodokļu nemaksāšanu notiesātas personas, taču norma attiecas uz firmu vadības cilvēkiem, kurus var ātri nomainīt.