Esošais palikt nevar
Atziņas, uzklausot šos pētījumus, sakrita ar apsvērumiem, ko nesenajās 30 reģionālajās vizītēs, prezentējot reformas plānu, pauda Pūce ar svītu. Latvijas Bankas (LB) pētījumā Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? secināts, ka pašreizējā modelī pašvaldību neviendabīgums turpinātu pieaugt un nelielo novadu skaits pieaugs. 2018. gadā Latvijā 35% pašvaldību ir līdz 4000 iedzīvotāju, bet LB pētnieku prognozes liecina, ka 2040. gadā, iedzīvotāju skaitam samazinoties, šāda izmēra pašvaldību būtu jau teju puse no visām, un varētu būt astoņi novadi ar tikai 1000 iedzīvotājiem darbaspējas vecumā. "Ģimenes ar bērniem izvēlas dzīvot lielāka izmēra pašvaldībās, kas spēj piesaistīt investīcijas. Tur dzims bērni, būs demogrāfiski mazāk slikta situācija. Demogrāfiskajai situācijai neuzlabojoties, mazos novados situācija kļūs tikai grūtāka," klāstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Turklāt, sabiedrībai novecojot, mazajos novados strauji pieaugs pašvaldību budžeta slogs, nodrošinot iedzīvotājiem sociālo palīdzību.
Pētnieki gan nerosina konkrētu pašvaldību modelējumu. "No ekonomikas teorijas skatpunkta optimāla valsts teritoriālā iedalījuma izveide nav viennozīmīga, tādēļ jāvērtē empīriski," norādīja bankas pārstāvis un piebilda – mazos novados izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir augstāki nekā apjomīgākās un, izveidojot lielākas pašvaldības ar 10–15 tūkstošiem iedzīvotāju, potenciālais ietaupījums būtu līdz 196 miljoniem eiro. Tas gan esot hipotētisks aprēķins, uzsvēra Rutkaste. Šīm tēzēm diskusijā iebilda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Jānis Upenieks, kurš uzsvēra, ka vietvaras atšķirīgi fiksē izdevumu pozīcijas, tāpēc tās nevar salīdzināt pēc vienas sistēmas. Savukārt Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins atzina, ka reformas ietvaros pilnveidojams gan lielu, gan mazu pašvaldību darbs.
Diskusijā iezīmējās arī epizodes, kas liecina, ka novadu kartes modelējums vēl varētu mainīties. Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntars Gladkins (LRA) uzdeva konkrētu jautājumu par loģiku, Rūjienas novadu pievienojot Valkas novadam. Pēc Gladkina paustā, Rūjienas un Valkas novadu sadarbība "ir nulle", loģiski būtu Rūjienas novadu apvienot ar Valmieras novadu, jo abus vieno vairāk nekā 30 dažādu aktivitāšu, turklāt no Rūjienas novada iedzīvotāju plūsma Valmieras virzienā ir septiņas reizes lielāka nekā Valkas novada virzienā. "Ministrija mēģina zīmēt tā, it kā tur viss notiktu, bet tā nav," teica Rūjienas novada domes vadītājs. Karšu izdevniecības Jāņa sēta vadītājs Jānis Turlajs, kura vadītais uzņēmums ieguldījis lielu artavu novadu uzņēmējdarbības un investīciju izpētē, atzina, ka viņa komandas redzējums un VARAM novadu kartes piedāvājums sakrītot par 90% un Rūjienas novada pievienošana Valkas novadam ir viens no tiem gadījumiem, kam viņš nevar piekrist. Šāds novada modelis piedāvāts, lai apvienotais Valkas novads varētu izpildīt kritērijus. Tas būtu jautājums Saeimai vai valdībai, vai attiecībā uz Rūjienas novadu iespējams izdarīt izņēmumu, pauda Turlajs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 29. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pravietisnejaukais
Rūdis
Līvs