DNB Bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa aģentūrai BNS pavēstīja, ka turklāt latvieši ir ievērojami pozitīvāk noskaņoti nekā citu tautību pārstāvji. Tiesa gan, skatoties īsākā termiņā – viena gada laikā, iedzīvotāji neatkarīgi no iegūtās izglītības līmeņa ir skeptiski, ka ekonomiskā situācija Latvijā varētu būtiski uzlaboties.
Apzinot iedzīvotāju uzskatus par kopējās situācijas attīstību Latvijā, pētījumā noskaidrots, ka latvieši (28%) biežāk nekā cittautieši (12%) norāda, ka situācija valstī attīstās pareizā virzienā. Savukārt pretējās domās ir 73% cittautiešu un 52% latviešu.
Atšķirības vērojamas arī iedzīvotāju grupās ar dažādiem izglītības līmeņiem – tikai 16% aptaujāto ar pamatizglītību norāda, ka kopējā situācija Latvijā attīstās pareizā virzienā, tikmēr aptaujātie ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību šādu viedokli pauduši nedaudz biežāk – 20% gadījumu, bet respondentu ar augstāko izglītību vidū šāds viedoklis ir vēl izplatītāks, un to pauž vairāk nekā ceturtā daļa attiecīgās respondentu grupas (28%). Par vairāk nekā desmit procentpunktiem atšķiras arī kritisko vērtējumu īpatsvars respondentu vidū, kuriem ir augstākā izglītība, un to vidū, kuri ieguvuši pamatizglītību (attiecīgi 55% un 66% attiecīgo grupu aptaujāto norādījuši, ka situācija valstī attīstās nepareizā virzienā), klāstīja Lapsa.
Viņa arī norādīja, ka, prognozējot Latvijas ekonomikas stāvokli pēc gada, visas respondentu grupas gan pārsvarā atzinušas, ka situācija pēc gada nebūs mainījusies (visu aptaujāto vidū šis rādītājs ir 40-42% robežās). Tomēr latvieši ievērojami biežāk nekā cittautieši (attiecīgi 23% un 14%) norādījuši, ka ekonomiskā situācija būs nedaudz uzlabojusies. Līdzīgi noskaņojumi vērojami arī dažādu izglītības līmeņu aptaujāto vidū.
Savukārt, izvērtējot, kas iedzīvotājiem pēc desmit gadiem ļautu apgalvot, ka viņi lepojas ar Latviju, vairākums latviešu un cittautiešu (59-61%) norādījuši, ka jābūt stabiliem ekonomiskajiem rādītājiem. Tai paša laikā cittautiešiem (56-60%) biežāk nekā latviešiem (48-49%) šķitis svarīgi, lai tiktu veiktu uzlabojumi veselības aprūpes jomā, kā arī izveidota labāka sociālā atbalsta sistēma (pensijas, augstāki pabalsti, palīdzība mazturīgajiem, ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām). Dažādas citas iespējamās norises un izmaiņas šķiet vienlīdz nozīmīgas abām aptaujāto grupām, taču latviešiem ar savu valsti drīzāk liktu lepoties sasniegumi kultūrā un mākslā un enerģētiskās atkarības mazināšana no citām valstīm, bet šeit dzīvojošajiem cittautiešiem šādas izjūtas raisītu fakts, ja kāds Latvijas iedzīvotājs kļūtu par lielas starptautiskas organizācijas (ANO, NATO, ES institūciju) vadītāju, informēja Lapsa.