Ja Rīgas brīvostas pārtapšanu par kapitālsabiedrību atbalsta visa koalīcija, tad Liepājas SEZ pārveidi pagaidām neatbalsta trīs koalīcijas partneri – Jaunā Vienotība (JV), Nacionālā apvienība un KPV LV, vakar pēc Sadarbības padomes sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Konceptuāli tam piekrīt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps, bet Liepājas brīvostas valdes priekšsēdētājs un Liepājas mērs Jānis Vilnītis pauž bažas, ka Liepājas brīvostu kā uzņēmumu atšķirībā no publiskas atvasinātas personas var atsavināt vai pārdot. Tāpat Vilnīti neapmierina, ka Liepājas brīvostā, kas aizņem 65% no pašvaldības teritorijas, tikai 33% akciju piederēs pašvaldībai. Uztraukumu rada arī tas, vai pašvaldība līdztekus kapitāldaļu turēšanai varēs piedalīties ostas pārvaldē. Tam, ka ostas pārvaldībā noteikti jāpiedalās pašvaldībai, piekrīt arī Zeps, skaidrojot, ka ostas darbības nodrošināšanā, piemēram, pievedceļu izbūvē, liela nozīme ir tieši vietvarai.
Efektīvāka pārvalde
Linkaits uzsver, ka visos stratēģiskajos dokumentos un likumprojektā ir ierakstīts, ka brīvostas kā nozīmīga publiska infrastruktūra nav nedz atvasināmas, nedz pārdodamas (līdzīgi kā, piemēram, Augstsprieguma tīkls), līdz ar to šādām bažām neesot pamata. Tāpat ministrs sola, ka pašvaldības noteikti piedalīsies brīvostu pārvaldē. Savukārt par galveno ieguvumu, pārveidojot brīvostas par kapitālsabiedrībām, ministrs min lielāku efektivitāti pārvaldībā un mazākas izmaksas.
Piemēram, pašlaik likums neatļauj publiskām atvasinātām personām veikt kopējus iepirkumus vai izmantot kopēju infrastruktūru, tāpat kā veidot kopēju piedāvājumu investoriem. Zeps min piemēru, ka pašlaik Rīgas brīvostā ir nenodarbināti velkoņi, kurus tā varētu izīrēt Liepājai, bet likums par publiskām atvasinātām personām to nepieļauj.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 9. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Uldis