Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

papildināts (15:45) - Labi apmaksātie politiķi kūtri ziedo savām partijām

Neraugoties uz to, ka vairāki spilgtākie Latvijas politiķi ir turīgi un gatavojas startēt parlamenta vēlēšanās, ziedojumus un biedra naudas savām partijām tie piešķīruši samērā kūtri, liecina aģentūras LETA apkopotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija.

Partijai Vienotība šogad ziedotāji atvēlējuši 523 332 eiro. Partijas līdere Solvita Āboltiņa (Vienotība) kopš 2004.gada sevis pārstāvētajām partijām - 2011.gadā likvidētajam Jaunajam laikam un pašreizējai partijai Vienotība - atvēlējusi kopumā 13 090 eiro. Pēdējais ziedojums 3500 eiro apmērā pārskaitīts šogad jūlijā. Biedra naudās viņa abām partijām atvēlējusi 6516 eiro.

Pašreizējā premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) Vienotībai un arī nevienai citai partijai ziedojumus nav atvēlējusi. Tāpat viņa nav maksājusi biedra naudu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) vienīgo un pēdējo ziedojumu veicis pagājušajā gadā, kad 711 eiro pārskaitījis tolaik vēl sevis pārstāvētajai Reformu partijai. KNAB informācija liecina, ka biedra naudu viņš nav maksājis. Reformu partijas preses sekretārs Mārtiņš Etkins savukārt aģentūru LETA informēja, ka Reformu partijai visas biedra naudas Rinkēvičs ir samaksājis līdz pat šā gada maijam.

Saeimas deputāte Lolita Čigāne kopš 2010.gada savām partijām - Vienotībai un šobrīd likvidētajai Pilsoniskajai savienībai - ieskaitījusi 1531 eiro. Vienotībai pēdējais ziedojums veikts pirms diviem gadiem, kad pārskaitīti nepilni simt eiro. Biedra naudās Vienotībai viņa atvēlējusi 2959 eiro.

Saeimas budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) agrāk bijis dāsns, jo Jaunajam laikam pārskaitījis apmēram 46 000 eiro. Tomēr pēdējais datētais ziedojums veikts 2011.gadā, bet kopš tā laika Vienotība no viņa nav saņēmusi nevienu ziedojumu. Abas partijas gan kopumā no viņa saņēmušas 13 659 eiro biedra naudā.

Parlamenta deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība) Jaunajam laikam un Vienotība kopš 2002.gada ieskaitījis 13 659 eiro. Pēdējais ziedojums veikts 2011.gadā. Biedra naudā abām partijām kopš 2010.gada Zaķis pārskaitījis 23 497 eiro.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šogad kopumā ziedotāji atvēlējuši 546 858 eiro. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ZZS un tajā iekļautajai Latvijas Zemnieku savienībai (LZS) kopš 2002.gada atvēlējis 85 829 eiro. Pēdējais ziedojums veikts šogad jūlijā, kad ZZS aizskaitīti 1400 eiro. KNAB informācija rāda, ka Brigmanis biedra naudu nav maksājis.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) kopš 2002.gada ZZS un LZS pārskaitījis 5888 eiro. Pēdējais ziedojums veikts šogad janvārī, kad no viņa budžeta ZZS atvēlēti 500 eiro. Augulis biedra naudu nav pārskaitījis.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis ZZS un tajā iekļautajai Latvijas Zaļajai partijai kopš 2003.gada ziedojis 37 338 eiro. Pēdējais ziedojums veikts šogad janvārī, kad LZP atvēlēti 500 eiro. Viņš biedra naudu nav maksājis.

Partija Saskaņa šogad ziedojumos saņēmusi 451 466 eiro. Tās līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs apvienībai Saskaņas centrs, kurā ir arī Saskaņa, kopš 2006.gada atvēlējis 14 235 eiro. Pēdējais ziedojums veikts pirms vairākiem gadiem. Ušakovs biedra naudas iemaksas nav veicis. Otrs Saskaņas līderis Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs bijis vēl kūtrāks - viņš teju vienā piegājienā Saskaņai ziedojis 2000 eiro. Šis vienīgais ziedojums izdarīts šogad jūlijā. KNAB informācija liecina, ka viņš biedra naudu nav maksājis.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK šogad ziedojumos saņēmusi 159 085 eiro. Viens no partijas līderiem un šonedēļ tieslietu ministra amatā apstiprinātais Gaidis Bērziņš sevis pārstāvētajiem nacionālajiem spēkiem kopš 2002.gada atvēlējis 31 543 eiro. Pēdējos ziedojumus viņš veicis šogad, kad apvienībai pārskaitīts vairāk nekā 1000 eiro. Biedra naudai viņš kopumā atvēlējis 2418 eiro.

Otrs nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sevis pārstāvētajiem nacionālajiem spēkiem kopš 2006.gada atvēlējis 13 556 eiro. Pēdējie ziedojumi no viņa budžeta veikti šogad, kad kopumā apvienībai atvēlēti 540 eiro. Biedra naudu Dzintars nav maksājis.

Pērn decembrī nodibinātajai un ekspremjera Einara Repšes vadītajai partijai Latvijas attīstībai šogad ziedojumos pārskaitīti 291 960 eiro. Pats Repše "Latvijas attīstībai" ziedojumus un biedra naudu nav atvēlējis. Ziedojumus nav atvēlējuši partijas pazīstamie valdes locekļi Edgars Jaunups un Dans Titavs, taču abi pārskaitījuši attiecīgi 1000 un 450 eiro biedra naudu.

Bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera vadītajai partijai Vienoti Latvijai šogad saziedoti 80 170 eiro. Šlesers ziedojumus un biedra naudu nav pārskaitījis, taču maksimālo ziedojuma apmēru - 16 000 eiro - partijai šogad atvēlējis bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis.

Šogad 5.maijā dibinātajai bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vadītajai partijai No sirds Latvijai ziedoti 157 635 eiro. Sudraba savai partijai pārskaitījusi 1000 eiro, bet viņas līdzgaitnieks bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris politiskajam spēkam pagaidām ziedojumus nav atvēlējis. Abi pagaidām nav maksājuši arī biedra naudu.

Kopējās vienas fiziskas personas iemaksas kalendārā gada laikā vienai partijai nedrīkst pārsniegt 16 000 eiro.

Arī šogad atsevišķas partijas līdz rudenī paredzētajām parlamenta vēlēšanām turpina saņemt valsts budžeta finansējumu. Neraugoties uz valsts budžeta finansējumu, partiju kases joprojām likumīgi var papildināt ar ziedojumiem un biedru naudu.

Šis gads ir vēlēšanu gads. Pavasarī notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet jau oktobrī gaidāmas Saeimas vēlēšanas.

Papildināta 4.rindkopa 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas