Dienas aptaujātie eksperti šo priekšlikumu atbalsta, vienlaikus norādot, ka tas nav jauns un politiskajā dienaskārtībā parādās ik pa laikam, taču politiķi līdz šim to viļājuši kā karstu kartupeli.
Līdzekļu piesaiste
Bijušais ekonomikas ministrs un pašreizējais Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka tā ir laba iespēja piesaistīt papildu resursus uzņēmumiem, samazinot valsts tēriņus un nodrošinot caurskatāmu pārvaldību. Taču politiķis atzīst, ka ir ļoti piesardzīgs, vai politiskajai videi pašlaik izdotos par to vienoties. Jo līdz šim neviena ministrija, kas bijusi kapitāldaļu turētāja kādā valsts kapitālsabiedrībā, un to pārstāvošā partija nav bijusi pretimnākoša idejai par savas ietekmes mazināšanu uzņēmumā, kas noteikti notiktu, ieejot biržā. Ašeradens arī atgādina, ka piecas minūtes pirms vienošanās par uzņēmuma Lattelecom, tagad Tet, un LMT veidošanu par kopēju uzņēmumu, kas kotējas biržā, procesu apstādināja Nacionālā apvienība.
Izņēmums gan varētu būt pašreizējā Satiksmes ministrija, jo tās ministrs Tālis Linkaits (JKP) ir izteicies, ka viens no uzdevumiem ir divu gadu laikā airBaltic sagatavot publiskajam piedāvājumam. Izvairīgs ir ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), kurš norāda, ka pirms šādu lēmumu pieņemšanas jābūt izvērtējumam, kādu labumu tas dos tautsaimniecībai un budžetam, kā arī ilgtermiņā – labklājībai.
Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem šādu izvērtējumu jau veica Pārresoru koordinācijas centrs. Tā direktors Pēteris Vilks min, ka valsts uzņēmumu kotēšana biržā ne tikai ļautu piesaistīt papildu kapitālu un nodrošinātu caurskatāmu pārvaldību, bet arī attīstītu vietējo kapitāla tirgu.
Tas nozīmē, ka, piemēram, valsts fondēto pensiju otrā līmeņa fondiem nebūtu nauda jāinvestē ārpus valsts, bet to varētu ieguldīt vietējā ekonomikā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 14. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Miķelis
Krējums Saldais