To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.
Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.
Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.
No kopumā sarakstā uzskaitītā 81 uzņēmuma lielākie loģistikas nozares pārstāvji pēc apgrozījuma ir SIA "Baltic Container Terminal", SIA "Cargo Concept", SIA "Compass Transit", SIA "Alpha osta", SIA "Jaunzeltiņi" un ar to saistītais SIA "WT Terminal", SIA "Apeks serviss", Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA "Ekers Stividors LP", SIA "Prodimpekss loģistikas grupa", SIA "Ventspils Grain Terminal", SIA "Transit Service Agency", kā arī Krievijas pilsonei piederošā SIA "Ilior".
Kopumā sarakstā ietverti 19 uzņēmumi, kas piedāvā kravu pārkraušanas, noliktavu un transporta pakalpojumus.
Informācija "Firmas.lv" liecina, ka trīs apgrozījuma ziņā lielākie sarakstā ietvertie loģistikas nozares pārstāvji ir Irinai Harpovai piederošais "Transit Service Agency", kas 2022.gadā strādāja ar 29,614 miljonu eiro apgrozījumu un 342 879 eiro peļņu, seko "Baltic Container Terminal", kas pastarpināti ir daļa no Maltā reģistrētā "Mariner Finance P.L.C", ar 19,466 miljonu eiro apgrozījumu un 8,59 miljonu eiro peļņu, kā arī Gintam Caunem (33,33%), Oļegam Lūkinam (33,33%) un Dainim Šulcam (33,33%) piederošā "Prodimpekss loģistikas grupa", kas 2022.gadā strādāja ar 12,077 miljonu eiro apgrozījumu un 159 219 eiro peļņu.
Vienlaikus "Transit Service Agency" gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums šogad martā likvidējis Krievijas filiāli "Transport Servis", kura bija paredzēta kravu ekspedīcijas pakalpojumu veikšanai tranzītā no Krievijas caur Liepāju. Pēc vadības ziņojumā minētā, filiāle darbu nebija sākusi.
Tikmēr pārtikas produktus no Krievijas Latvijā 11 mēnešos vismaz vienu reizi saņēmuši arī vairāki pārtikas un dzērienu ražotāji. To starpā ir AS "Amber Latvijas balzams", Valsts drošības dienesta melnajā sarakstā iekļautā SIA "Pobeda Confectionery", Lietuvas pilsonim Valdemāram Vaļķūnam piederošais pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums SIA "Voldemārs", kas strādā ar zīmoliem "Valdo", "Tautas" un "Labākais draugs", krabju nūjiņu un surimi izstrādājumu ražotājs SIA "Atlantika International", kā arī SIA "Aizkraukles saldumi".
Informācija "Firmas.lv" liecina, ka trīs apgrozījuma ziņā lielākie pārtikas uzņēmumi minētajā sarakstā ir miljardiera Jurija Šeflera "Amber Latvijas balzams", kas pērn strādāja ar 108,128 miljonu eiro apgrozījumu un 6,332 miljonu eiro peļņu, Vaļķunam piederošais "Voldemārs", kura koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 22,764 miljoni eiro, bet peļņa - 501 584 eiro, kā arī Alekseja Kreipāna un Maksima Aņisimova uzņēmums "Aizkraukles saldumi", kas pagājušajā gadā strādāja ar 5,666 miljonu eiro apgrozījumu un 247 673 eiro peļņu.
"Amber Latvijas balzams" gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka lielāko daļu izejvielu un materiālu kompānija ieved no piegādātājiem ES, tostarp arī lielāko daļu etilspirta. Vienlaikus vadības ziņojumā minēts, ka nelielu, bet nozīmīgu daļu "Amber Latvijas balzams" biznesa veido loģistikas pakalpojumu sniegšana saistītiem uzņēmumiem, kā arī arvien vairāk pieaug pakalpojumu apmērs citiem alkoholisko dzērienu nozares uzņēmumiem, piemēram, nodrošinot tranzīta, muitas noliktavu, komplektēšanas un citus pakalpojumus.
Savukārt "Voldemārs" gada pārskata pielikumos teikts, ka uzņēmumam nav nekādu saistību un sadarbības līgumu ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, un tas realizē iepirktās preces no Eiropas valstīm.
Pārtikas produktus no Krievijas saņēmušo uzņēmumu sarakstā ir arī virkne mazumtirgotāju, tostarp Krievijas izcelsmes uztura bagātinātāju tirgotāji SIA "Alankors" un SIA "NL Continent Baltic", mazumtirdzniecības tīkla "Fix Price" pārvaldītājs Latvijā SIA "FP LV", kā arī Krievijas pilsoņiem piederošā mazumtirdzniecības tīkla "Mere" pārvaldītājs SIA "Latprodukti".
Virkne sarakstā iekļauto uzņēmumu ir vairumtirgotāji. Cita starpā no Krievijas pārtikas produktus uz Latviju importējis pārtikas un dzērienu vairumtirgotājs SIA "Tabakas nams grupa", SIA "Futurus Food", kas strādā ar zīmoliem "Lienīte" un "Zelta saule", SIA "Avento", SIA "Vija SP", SIA "Trade IG", SIA "Avi Trade" un citi. Tāpat sarakstā ietverti divi Igaunijas pilsoņiem piederoši uzņēmumi - dzērienu vairumtirgotājs SIA "Ritaleks" un pārtikas vairumtirgotājs SIA "Tirgpbalt-X".
Sarakstā iekļauti arī vairāki ar lauksaimniecību saistīti uzņēmumi, piemēram, Lietuvas uzņēmumam "Imlitex" piederošais SIA "Imlitex Latvija", kas nodarbojas ar pārtikas, ķīmiskās rūpniecības izejvielu, elektroenerģijas un graudu vairumtirdzniecību, SIA "Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca", graudu vairumtirgotājs SIA "MG trade" un SIA "Betamol".
Pēc "Firmas.lv" datiem, "Imlitex Latvija" pērn strādāja ar 34,893 miljonu eiro apgrozījumu un 916 433 eiro peļņu, savukārt otrs lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma bija "MG Trade", kas pieder Uldim Pirktiņam (37,5%) un SIA "Magnat Group", kuras īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Aleksejs, Aleksandrs, Gaļina un Aleksandrs Osipkovi. "MG Trade" pērn strādāja ar 19,818 miljonu eiro apgrozījumu un 1,167 miljonu eiro peļņu.
"Magnat Group", kas ir līdzīpašniek "MG Trade" koncernā ietilpst arī vairāki ostu un noliktavu pakalpojumu sniedzēji ("Port Magnat", "Port Milgravis", "Riga Nordic Terminal"), gan arī graudu un minerālmēslu vairumtirgotājs "MG Agro" un "Magnat Project Management", kas veic darījumus ar vērtspapīriem.
Sarakstā ietverto uzņēmumu vidū ir vairāki tādi, kuru īpašnieki ir Krievijas pilsoņi, piemēram, Krievijas pilsonim Aleksandram Elkinam piederošais kosmētikas vairumtirgotājs SIA "Asti Group", Krievijas pilsoņiem Kirilam Bančukam un Andrejam Nagovitčunam piederošais kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirgotājs SIA "Grace Baltic", kā arī jau minētais "Mere" tīkls.
Jau vēstīts, ka Latvijas valdība otrdien, 5.decembrī, nolēma aicināt ES aizliegt graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas.
PVD iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos ES ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas.
Zemkopība ministrijā (ZM) iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka Krievijas izcelsmes graudus ieved Latvijā, izmantojot gan importa, gan tranzīta procedūras. Lielāko daļu Krievijas importa veido kukurūza. Kviešu imports Latvijā sākas jūlijā, bet augustā sāka importēt arī rudzus.
Tāpat ziņots, ka Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte paudusi viedokli, ka uzņēmumi, kas pārvadā Krievijas labību un pārtikas produktus caur Lietuvu, rīkojas amorāli, taču likumīgi.
"Kā jūs zināt, pārtikas produkti - un tas ir galvenais ES un starptautiskās sankciju politikas noteikums - ir atbrīvoti no spēkā esošajām sankcijām, ciktāl tas attiecas uz pārtikas pieejamību. Gan tad, ja tie tiek transportēti uz Krieviju, gan arī no Krievijas," parlamenta deputātiem iepriekš sacīja Lietuvas premjerministre.
"Tas nenozīmē, ka manuprāt, cilvēki, kuriem ir bizness - pat saistīts ar pārtikas produktiem -, un kuriem ir kaut kādas tirdzniecības attiecības ar Krieviju, rīkojas morāli. Man šķiet, ka tālu no tā, taču viņi rīkojas likumīgi," piebilda Šimonīte, solot izpētīt, cik daudz Krievijas graudu un pārtikas produktu tiek transportēti caur Lietuvu.