Neredz jēgu
Finanšu ministrijas komentārā laikrakstam Diena tiek norādīts, ka pasākumi, kas vērsti uz PVN likmju samazināšanu, atstāj negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Tā kā šobrīd valstij ir svarīgi veidot uzkrājumus, ko vajadzības gadījumā var izmantot kā drošības spilvenu ekonomiskās nenoteiktības apstākļos, tad nevajadzētu samazināt PVN likmes kādām preču vai pakalpojumu grupām, tiek uzskatīts ministrijā. Finanšu ministrija atbalsta principu – plaša nodokļu bāze un mazas nodokļu likmes.
"Šis princips gan nodokļu administrācijai, gan nodokļa maksātājiem samazina administratīvo slogu un samazina normatīvo aktu interpretēšanas iespējas," skaidro Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.
Samazinātās PVN likmes ieviešanai dažādās nozarēs var būt dažādi mērķi. Līdz ar to arī var būt dažādi pozitīvie un negatīvi aspekti. Piemēram, ja mērķis ir radīt apstākļus, lai konkrētas preces vai pakalpojumi kļūtu sabiedrībai lētāki, ir jārada mehānisms, kas varētu kontrolēt gala cenu patērētājiem. "Taču mums kā Eiropas Savienības dalībvalstij nav tiesību kontrolēt un noteikt cenu griestus. Tā ir preču piegādātāja un pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja atbildība, ka, samazinot PVN likmi, adekvāti tiek samazināta gala cena. Jāatzīmē, ka starptautiskos forumos PVN eksperti atzīst, ka šādās situācijās atsevišķos gadījumos ir īslaicīgi vērojams gala cenas samazinājums, taču ar laiku cenas atgriežas tādā pašā līmenī, kādas ir bijušas pirms PVN samazinātās likmes ieviešanas," piebilst Finanšu ministrijas pārstāve.
Finanšu ministrijai tika arī jautāts, vai tā ir pētījusi, cik liela ir budžeta atdeve no tā, ka lauksaimniekiem, kā viņi paši saka, samazinātās PVN likmes rezultātā izdodas palielināt realizācijas apjomus, gūt papildu ieņēmumus un maksāt lielākas algas, tātad arī sociālajām iemaksām un IIN vajadzētu būt lielākām.
Uz to Finanšu ministrija atbild, ka liela augļu un dārzeņu daļa Latvijā tiek importēta, līdz ar to ietekme uz šo ražotāju peļņu neskar Latvijas budžetu. "Ņemot vērā nozares mazo apjomu, paredzams, ka ietekme uz kopējo Latvijas tautsaimniecību arī nebūs liela," piebilst Grīnvalde.
Jautāta, vai Finanšu ministrija, aprēķinot ieguvumus un zaudējumus, ņem vērā to, ka patērētāju līdzekļi, kas tiek ietaupīti uz samazinātās PVN likmes rēķina, atgriežas ekonomikā un par šo ietaupīto naudu tiek nopirkts kaut kas cits, kas savukārt arī rada lielākas peļņas un lielāku algu izmaksu iespējas, viņa atbild, ka ietekme uz citu preču un pakalpojumu patēriņu un PVN nav viennozīmīga. Piemēram, turīgākas mājsaimniecības šo ietaupīto resursu var iztērēt ceļojumos ārvalstīs vai arī uzkrāt, līdz ar to nauda aiziet prom no mūsu valsts tautsaimniecības. Viņa norāda, ka iekasētais PVN arī atgriežas ekonomikā ar valsts pakalpojumu starpniecību.
Pārsniedz plānoto
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibegs pievērš uzmanību faktam, ka budžeta ieņēmumi pēc PVN likmes samazināšanas Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām pārsniedz plānoto apmēru, tāpēc
periodiski paustās ziņas par samazinātās PVN likmes neefektivitāti neatbilst reālajai situācijai.
Plānojot pagājušā gada budžetu, tika prognozēts, ka zaudējumi no PVN likmes samazināšanas minētajā preču segmentā pērn sasniegs sešus miljonus eiro, taču iekasēts tika vien par 3,8 miljoniem eiro mazāk. Tādējādi rezultāts bija par 2,2 miljoniem eiro labāks, nekā tika prognozēts iepriekš. Lai būtu lielāka izpratne par to, cik liela vai drīzāk niecīga ir minēto skaitļu ietekme uz kopējiem budžeta rādītājiem, var piebilst, ka kopējie ieņēmumi tikai no PVN vien pagājušajā gadā sasniedza nepilnus 2,46 miljardus eiro, un tie par nedaudz vairāk nekā 5,8 miljoniem eiro pārsniedza iepriekš izteikto prognozi. Tādējādi faktiski var teikt, ka lielā mērā šī iekasēšanas pārpilde notika, tieši pateicoties Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 16. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
.
v
Ezis