Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums paredz trīs izvēles iespējas – pievienot uzkrāto kapitālu paša izvēlētas personas pensiju otrā līmeņa uzkrājumam, atstāt mantojumā tādā kārtībā, kāda ir noteikta Civillikumā, vai arī novirzīt valsts budžetam.
Jāatgādina, ka mūsu valstī piedalīšanās pensiju otrajā līmenī ir obligāta tiem cilvēkiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Savukārt tiem, kuri dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam (ieskaitot), ir iespēja šim pensiju līmenim pievienoties brīvprātīgi. Iemaksas pensiju otrajā līmenī tiek veiktas kā daļa no sociālajām iemaksām, piemēram, no darba algas.
Patlaban saskaņā ar vietnes manapensija.lv datiem vidējais viena pensiju otrā līmeņa dalībnieka uzkrājums pārsniedz 4000 eiro, tika uzsvērts SEB bankas nesen organizētajā diskusijā Pensija mantojumā – kādēļ (ne)parūpēties par savu naudu?.
Pandēmijas ietekme
Lai gan ekonomisti un citu jomu eksperti uzsver, ka vēl ir pāragri spriest, cik spēcīgas pārmaiņas Latvijas iedzīvotāju domāšanā un dzīvesveidā atstās Covid-19 pandēmija, tomēr vienlaikus arī norāda, ka jēdziens ''Covid-19 krīze'' attiecas ne tikai uz finansiālajiem, bet arī psiholoģiskajiem aspektiem. Respektīvi, jau 13 mēnešu Latvijas un arī daudzu citu valstu iemītnieki dzīvo paaugstinātas trauksmes apstākļos, un sabiedrības dienaskārtībā aktuāli kļuvuši brīdinājumi: ''Distancējies!'', ''Valkā masku!'', ''Ievēro arī citus piesardzības pasākumus, jo pretējā gadījumā vari saslimt ar Covid-19 un pat nomirt!''.
Protams, arī iepriekš gan valsts iestāžu interneta vietnēs, gan medijos, gan sociālos tīklos pavīdēja nāves gadījumu statistika, piemēram, saistībā ar transportlīdzekļu avārijām, tomēr tieši Covid-19 izraisīto nāves gadījumu statistika tiek akcentēta ļoti plaši. Valsts kancelejas veidotajā informatīvajā vietnē https://covid19.gov.lv pat ir īpaša sadaļa, kurā aprīļa sākumā tika vēstīts, ka pandēmijas laikā ar Covid-19 saistīts nāves cēlonis Latvijā konstatēts kopumā 1946 personām.
Arī jau minētā diskusija Pensija mantojumā – kādēļ (ne)parūpēties par savu naudu? ļauj secināt – tas, ka jau vairāk nekā gadu aktuāla, plaši apspriesta tēma ir saslimšanas un nāves riski, daudziem cilvēkiem liek aizdomāties par to, ka neatkarīgi no gadu skaita un veselības stāvokļa mūžs var beigties gluži negaidīti. Šī atziņa daudziem cilvēkiem liek rūpīgi pievērsties mantojuma novēlēšanas juridiskajiem aspektiem, parūpējoties arī par ilgtermiņa uzkrājumu, piemēram, pensiju otrā līmeņa kapitāla, novēlēšanu, taču citiem rada izjūtu ''jādzīvo šodienai'', kas savukārt neveicina interesi par ilgtermiņa uzkrājumiem un ieguldījumiem.
Vēl arī jānorāda, ka Latvijā tradicionāli par mantojumu tiek domāts nekustamā īpašuma izpratnē, piemēram, kam tiks novēlēta māja laukos, un tikai pamazām pieaug izpratne, ka uzkrājumi – gan skaidrā naudā, gan arī tādi, kas ieguldīti dažādos finanšu instrumentos –, kā arī uzņēmumu kapitāldaļas un akcijas var būt vērā ņemama mantojuma daļa, kuras novēlēšanu ir svarīgi juridiski precīzi sakārtot.
SEB aptaujas rezultāti liecina, ka 75% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā līdz 55 gadiem pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitālu novēlēšanas izvēli nav veikuši.
''Lai gan 80% aptaujāto iedzīvotāju zina par mantošanas iespēju, savu izvēli pagaidām norādījuši vien 25%. Vaicāti par to, kādēļ izvēli nav veikuši, 67% aptaujas dalībnieku norādīja, ka nav tam atlicinājuši laiku. Savukārt, aplūkojot datus par tiem pensiju otrā līmeņa dalībniekiem, kuri savu izvēli ir norādījuši, redzams, ka biežāk to paveikuši cilvēki, kuri ir tuvāk pensionēšanās vecumam, kā arī tie, kuru ikmēneša ienākumi ir lielāki par 1500 eiro mēnesī. Vēl arī secināts, ka biežāk savu izvēli norāda precēti vai partnerattiecībās dzīvojoši pensiju otrā līmeņa dalībnieki, nevis tie cilvēki, kuri šobrīd nav attiecībās,'' skaidrots SEB bankas sagatavotajā informācijā.
''Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sākās diskusijas par pensiju otrā līmeņa mantošanu, uzsvērām, ka tas ir svarīgs elements kopējā uzticības līmeņa celšanā, tādēļ ir prieks redzēt, ka sabiedrības uzticība pensiju sistēmai ir palielinājusies. Pat neskatoties uz to, ka savu izvēli izdarījuši vien ceturtā daļa mūsu aptaujas dalībnieku, izskatās, ka svarīga ir pārliecība – uzkrātais kapitāls ir paša dalībnieka nauda, par kuru iespējams brīvi lemt,'' tendences raksturo SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle Kristīne Lomanovska un turpina:
''Tomēr vienlaikus mūsu aptaujas dati liecina, ka interese par pensiju otrā līmeņa uzkrājumu kopumā joprojām ir zema – pēdējā gada laikā sava uzkrātā kapitāla apjomu aplūkojuši vien aptuveni trešā daļa pensiju otrā līmeņa dalībnieku.''
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks uzsver, ka secinājumus par pensiju otrā līmeņa dalībnieku attieksmi pret uzkrātā kapitāla novēlēšanas iespēju izdarīt ir pāragri, jo 2020. gads bijis specifisks. ''Pagājušā gada pavasarī sākās Covid-19 krīze, līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem bija citas prioritātes, cilvēki domāja par konkrētajā brīdī risināmajām problēmām, bet citus jautājumus atbīdīja malā,'' skaidro LM valsts sekretārs.
Alliks arī zina stāstīt, ka ''cilvēki, kuri bija motivēti izdarīt izvēli par pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla novēlēšanu, to veica jau pagājušā gada sākumā. Turpmākajos mēnešos izvēli veica seši līdz desmit tūkstoši iedzīvotāju ik mēnesi. Analizējot datus, redzams, ka vispopulārākā izvēle ir bijusi uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā paredzētajā kārtībā – šādu lēmumu pieņēmis 71% no visiem izvēli izdarījušajiem cilvēkiem, 27% ir izvēlējušies uzkrāto kapitālu pievienot kādas citas, paša izvēlētas personas pensiju otrā līmeņa uzkrājumam, bet tikai 2% izvēlējušies pievienot uzkrāto kapitālu valsts budžetam, iespējams, tie ir cilvēki, kuriem būtisks ir aspekts, kas saistīts ar apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķina nosacījumiem. Līdz ar to ir jāpiekrīt viedoklim, ka nav īstenojies pieļāvums – lielākā daļa pensiju otrā līmeņa dalībnieku ātri izmantos normatīvā regulējuma piedāvāto iespēju un steigsies izdarīt izvēli par uzkrātā kapitāla atstāšanu mantojumā».
Viņa teiktais gan arī ļauj secināt, lai gan kopumā cilvēki uzskata, ka viņu pensijas kapitāls būs nepieciešams viņiem pašiem pensijas gados, tomēr, Covid-19 pandēmijai ieilgstot, arī relatīvi jauni cilvēki aizdomājas par sevi kā par mantojuma atstājēju.
To, ka Covid-19 radītie riski daudzus mudina aizdomāties par mantošanas tēmu, uzsver arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. ''Latvijas iedzīvotāji pēc dabas ir diezgan kūtri uz juridisko jautājumu risināšanu, taču notariāts ir novērojis, ka pandēmijas laikā cilvēki ir aktīvāk sākuši sakārtot dažādus juridiskos jautājumus gan privātajā, gan profesionālajā jomā. Cilvēkiem Covid-19 krīze ir atgādinājusi, ka dzīves beigas var pienākt gluži neplānoti, līdz ar to nepieciešamība sakārtot ar mantošanu saistītos aspektus neattiecas tikai uz gados ļoti veciem cilvēkiem, bet arī uz jauniem un vidēja vecuma cilvēkiem,» skaidro Skrastiņš.
Vai vajag izmaiņas?
Vērtējot pandēmijas ietekmi, Skrastiņš arī atgādina, ka ''Igaunija dodas tādā virzienā, ka cilvēks dzīves laikā var izņemt savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu. Latvijā, iespējams, arī jāmaina normatīvais regulējums, lai mēs stiprinātu sabiedrībā pārliecību, ka nauda, kas atrodas pensiju otrajā līmenī, ir katra cilvēka paša uzkrājums. Varbūt ir jāmaina pieeja un jānosaka – visiem pensiju otrā līmeņa dalībniekiem tiek paredzēts tas, ka pensiju otrā līmeņa kapitāls nonāk mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, un tikai tiem, kas grib citu variantu, īpaši jāizdara izvēle''.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs arī akcentē, ka ''notāriem ikdienā sanāk strādāt ar visiem sabiedrības slāņiem, un mūsu novērojumi ir tādi, ka informācija, ko mēs sniedzam, piemēram, Notāru dienās, līdz daudziem cilvēkiem nenonāk, jo liela sabiedrības daļa ir pārņemta ar ikdienā risināmām problēmām''.
Alliks gan uzskata, ka nevajadzētu steigties ar izmaiņu ieviešanu normatīvajā regulējumā, un savu viedokli pamato, sakot: ''Iedzīvotāju informētības līmenis par to, kā pensiju sistēma darbojas, ir audzis. Tāpat arī ir augusi izpratne par to, kādi ir Latvijas pensiju sistēmas uzbūves principi. Ja pensiju otrā līmeņa dalībnieks nav izdarījis izvēli – mantošanas gadījumā pievienot savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu kāda cita cilvēka pensiju otrā līmeņa uzkrājumam, tas var būt saistīts ar to, ka šim cilvēkam nav tuvinieka tādā vecumposmā, lai viņš būtu pensiju otrā līmeņa dalībnieks. Protams, var rasties tāda situācija, ka radinieki uzzina, ka persona, kas devusies aizsaulē, nav izmantojusi iespēju atstāt mantojumā pensiju otrā līmeņa uzkrājumu, un jūtas vīlušies, bet varbūt persona nemaz nav gribējusi ko novēlēt saviem radiniekiem.''
Komentējot citu valstu pieredzi, Alliks, tāpat kā Skrastiņš, uzsver to, ka Igaunija aktualizējusi iespēju ''cilvēkam izstāties no pensiju sistēmas otrā līmeņa», bet arī vērš uzmanību uz to, ka ''dažas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis ir gājušas pretējā virzienā, respektīvi, pensiju otrā līmeņa nacionalizēšanas un likvidēšanas virzienā''. LM valsts sekretārs norāda, ka ''Latvijā tādā virzienā gan, visticamāk, neies, jo mūsu triju līmeņu pensiju sistēma starptautiskā līmenī ir novērtēta kā pareiza, taču, saglabājot pašu sistēmu, par elementiem, kas, iespējams, jāmaina, protams, var un vajag diskutēt''.
Brīva izvēle
Alliks arī uzsver, ka ''valstij nebūtu jānorāda katram cilvēkam, ko darīt. Valsts likumdevēja izskatā ir radījusi rāmi, kādā funkcionē pensiju otrais līmenis, ietverot šajā rāmī arī mantošanas elementu. Arī tiem cilvēkiem, kuri var pievienoties pensiju otrajam līmenim brīvprātīgi, tā ir individuāla izvēle. Valsts institūciju darbinieki var konsultēt, bet viņiem nav ne pienākuma, ne tiesību cilvēkam pateikt, kā vajag darīt.
Izvēle ir katra paša ziņā, un tas attiecas arī uz izvēli par pensiju otrā līmeņa kapitāla atstāšanu mantojumā.
Pieļauju, ka vēlamā situācija būtu tāda, ka 50% no pensiju otrā līmeņa dalībniekiem savu izvēli būtu darījuši zināmu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, bet nav tādas normas, cik procentiem tas noteikti būtu jāizdara».
Pensiju otrais līmenis ''kopumā ir attīstījies veiksmīgi. Uzticēšanos var iegūt tikai ar laiku, un tikai tad, ja darbi saskan ar vārdiem, rodas uzticēšanās. Viens no faktoriem, kas veicina uzticēšanos, ir mantošana, taču pozitīvs faktors ir arī tas, ka finanšu tirgi un pensiju plāni ātri atguvās pēc pagājušā gada pavasarī piedzīvotā pirmā Covid-19 uzliesmojuma. Vēl viens pozitīvais faktors ir tas, ka laika gaitā interesantāks un pievilcīgāks ir kļuvis pensiju plānu piedāvājums'', rezumē SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.