Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Pasūtījuma lietas VID organizētas arī pret lielajiem uzņēmumiem

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš  bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus. Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi."

Dobeles dzirnavnieka gadījums

2016. gada 10. martā parādījās netipiska ziņa no VID – tika publiski paziņots, ka a/s Dobeles dzirnavnieks audita rezultātā veikts uzrēķins vairāku miljonu eiro apmērā, uzlikts arests tā kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, un jo īpaši izcelts, ka arestēts arī BMW markas vieglais auto. Šis bija neparasti, jo VID auditi bieži noslēdzās ar uzrēķiniem, bet publiski paziņojumi par to nebija sekojuši, jo bija iespējama VID lēmuma pārsūdzība tiesā, līdz ar to tās ir faktiski nepabeigtas attiecības starp VID un auditam pakļauto uzņēmumu. Dobeles dzirnavnieks – viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem valstī – ir privāts uzņēmums, tā akcijas nav publiskā apgrozībā, un nav sabiedrības interešu iemeslu to izcelt starp citiem nodokļu maksātājiem ar informācijas publiskošanu. Radās iespaids, ka tas ir kāds īpašs sveiciens no VID Dobeles dzirnavniekam, jo attiecīgā ziņa visu dienu bija ziņu portālu centrālajā novietojumā. Uzņēmumam jautājot tā laika VID vadītājai Inārai Pētersonei par publicitātes iemesliem, atbilde esot bijusi, ka tikšot skaidrots, kā šāda informācija varēja tapt publiska.

Kā notika PVN izkrāpšana

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas princips bija ļoti vienkāršs. Persona no Tukuma, Armands Grinbergs, vadīja divas komercsabiedrības, kas iepirka un pārdeva graudaugu produktus, organizēja to piegādes klientiem, veica un saņēma par tiem samaksu. No publiski pieejamo datu perspektīvas uzņēmumiem bija aktīvi PVN maksātāju numuri, nebija jebkādu atzīmju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ne Lursoft, ne VID datu bāzēs. Respektīvi, pēc ārējām un pārbaudāmām pazīmēm nebija iemeslu ar šiem uzņēmumiem nesadarboties, jo prece tika piegādāta, par ko tie saņēma samaksu. Vienīgā nianse, ko sadarbības partneri uzzināja vairākus gadus vēlāk, – A. Grinberga uzņēmumi faktiski neveica PVN nodokļa maksājumus valsts budžetā, iesniedza nepareizas PVN deklarācijas, bet nodokļu tiesu izņēma skaidrā naudā bankas filiālē vai no bankomāta. Pārsvarā Tukumā. Kamēr ikdienas nodokļa maksātājam par nepareizu deklarāciju iesniegšanu vai nodokļu samaksas kavējumu seko brīdinājumi, izslēgšana no PVN reģistra, nodokļu parāda piedziņa, te nebija nekā no šiem pasākumiem. Uzņēmumiem VID ļāva netraucēti darboties un ne tikai pievēra, bet pilnībā aizvēra acis uz to saistību neizpildi pret valsti. Kā vēlāk noskaidrojies, no bankas izņemtā skaidrā nauda izmantota, lai daļu no tās novirzītu VID darbinieku "acu aizvēršanai".

Kad Dobeles dzirnavnieka pārstāvji ar sev zināmo informāciju vērsās pie kompetentajām iestādēm, izrādījās, ka tām šī informācija bija zināma, pirms vēl tika uzsākts Dobeles dzirnavnieks audits. Bija šokējoši uzzināt, ka VID pārstāvjiem bija lieliski zināma šādi piekoptā PVN izkrāpšanas shēma, taču nekas netika darīts, lai apturētu nodokļu krāpšanu, VID pārstāvjiem noraugoties, ka tā vietā A. Grīnberga uzņēmumiem uzkrājās nodokļu parādi, bet auditu veica un nodokļu uzrēķinus piemēroja A. Grīnberga uzņēmumu sadarbības partneriem, kuriem nebija nekādu iespēju uzzi nāt par A. Grīnberga vadīto uzņēmumu nodokļu parādiem.

Lūgts komentēt šo situāciju, Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils Dienai pauda: "Audita uzsākšana bija negaidīts un reizē arī gaidīts pasākums. 2014. gada nogalē saņēmām neformālu informāciju par to, ka uzņēmumam tiek plānots veikt VID auditu, un aicinājumu "sadarboties", jo potenciāli uzņēmumam draud liels uzrēķins. Ņemot vērā to, ka savās darbībās nesaskatījām neko pretlikumīgu, no jebkādām "sadarbības" formām atteicāmies. Vēlāk, pēdējā darba dienā pirms Ziemassvētku brīvdienām, kā "Ziemassvētku dāvanu" saņēmām vēstuli no VID par plānoto audita uzsākšanu. Audits tika uzsākts divus mēnešus vēlāk pēc vēstules saņemšanas un ilga 12 mēnešus ar neskaitāmiem informācijas pieprasījumiem. Rezultātā uzņēmumam tika apstrīdēti darījumi ar vairākiem uzņēmumiem un veikts uzrēķins vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Lēmumā VID daudzkārt norādījis, ka uzņēmuma konkrētās darbības neatbilstot normālai komercpraksei, taču VID vispār pat nemēģināja iegūt informāciju par to, kāda ir konkrētās nozares komercprakse."

Ņemot vērā to, ka tikai saņemot audita lēmumu Dobeles dzirnavnieks uzzinājis, kuri darījumi VID ieskatā ir apšaubāmi, arī uzņēmums sāka savu izmeklēšanu – iegūtie pierādījumi un fakti ir šokējoši. "Visi uzņēmumi, kuru piegādes VID apstrīdēja, ir ar VID svētību jau pirms audita lēmuma vai īsi pēc tā likvidēti. Lai varētu likvidēt uzņēmumu, ir nepieciešams VID akcepts. VID auditori lēmumā ir sarakstījuši tādus argumentus, kas ir tik atrauti no ikdienas komercdarbības realitātes, kas liek pamatoti domāt, ka auditori nebija ieinteresēti iedziļināties nozares darbības specifikā, bet, ļoti iespējams, tiem bija cits uzdevums. Manuprāt, mēs tikām sodīti par "nesadarbošanos" vai arī kādas slēptas, daudz lielākas shēmas slēpšanā VID iekšienē, jo nav saprotams, kā vienam no uzņēmumiem bija iespējams ilgstošā periodā deklarēt darījumus lielos apjomos, uzkrāt nodokļu parādus un vēlāk ļaut to likvidēt. Tālākie notikumi bija reiderisma cienīgi, jo vienā rītā pamodos un medijos lasīju ziņas, ka Dobeles dzirnavniekam ir apķīlāta manta, tika publicēts arī viss apķīlātās mantas sastāvs. Absurds – lēmumu pat neesi saņēmis, bet medijos izlasi, ka viss apķīlāts," toreizējos notikumus atstāsta K. Amsils.

Viņš arī pauž – satraukumu rada fakts, ka šādus VID lēmumus var drukāt bez apstājas. Ar tādu pieeju, kādu pieredzējis Dobeles dzirnavnieks, "tā ir tikai rakstīšanas vaina", jo šādi var veikt uzrēķinu par jebkuru darījumu. Šīs bažas apliecinot arī tas, ka jau pēc uzrēķina saņemšanas uzņēmums lūdzis VID uzziņu, kādiem dokumentiem ir jābūt, lai uzņēmums varētu atskaitīt samaksāto PVN priekšnodoklī, t. i., Dobeles dzirnavnieks nosūtījis VID dokumentu paketi, kas pēc būtības ir identiska apstrīdētajos darījumos esošajiem, un saņēmis VID uzziņu, ka dokumentu apjoms un forma ir pietiekama PVN atskaitīšanai.

Uzņēmuma Agrera gadījums

Ļoti līdzīgs stāsts ir arī citam ar graudu tirdzniecību saistītam uzņēmumam SIA Agrera. Šī uzņēmuma īpašnieki bija zemnieku kooperatīvs, kuri caur Agrera kolektīvi veica nepieciešamos izejvielu iepirkumus: graudus, minerālvielas, melasi un citus produktus. Iepirkto produkciju Agrera pēc tam mazākos apjomos pārdeva zemniekiem, kuri bija kooperatīva biedri, kā arī citiem klientiem. Agrera nozarē darbojās vairāk nekā desmit gadu, nodokļos nomaksāja vairāk nekā pusmiljonu eiro gadā, un tai nebija ne mazāko bažu par draudošo nelaimi VID audita izskatā, kas aptvēra teju to pašu laika periodu, ko audits Dobeles dzirnavniekā. Interesanta ir sakritība, ka gan Agrera, gan Dobeles dzirnavnieka auditus veica viena un tā pati VID amatpersona, kuras dzīvesvieta ir Tukumā un kura joprojām strādā VID.

Arī Agrera nodokļu uzrēķins veikts par sadarbību ar A. Grīnberga vadītajiem uzņēmumiem, būtībā valstij cenšoties no cita uzņēmuma atgūt nesaņemtos nodokļus. Kopējā uzrēķina summa pārsniedza pusotru miljonu eiro, šādu naudas summu Agrera mēneša laikā samaksāt nevarēja, līdz ar to nodokļu maksātāja vietā valsts ieguva maksātnespējīgu uzņēmumu, kurš joprojām gan turpina tiesvedību par nodokļu uzrēķina atcelšanu. Situāciju gana absurdu padara apstāklis, ka šobrīd pats A. Grīnbergs ir notiesāts par nodokļu krāpšanu, valstij kā kaitējumu piesakot un ar spriedumu arī saņemot izkrāpto nodokļu summu. Tādējādi valsts to pašu naudas summu pieprasa kā audita uzrēķinu no A. Grīnberga vadīto uzņēmumu sadarbības partneriem – Agrera un Dobeles dzirnavnieka –, gan piedzenot no paša A. Grīnberga krimināllietās kā mantisko kaitējumu.

Dienai šos faktus apstiprina arī Agrera tā laika valdes priekšsēdētājs Pēteris Dambergs. "Tā vietā, lai saņemtu atbalstu, palīdzību, padomu no VID, VID mūsu uzņēmumu iznīcināja. Uzrēķinot uzrēķinu, soda un kavējuma naudas par jau vienreiz no mūsu puses valstij samaksātiem nodokļiem, apvainojot mūsu uzņēmumu sadarbībā ar PVN shēmotājiem un pat šo shēmu organizēšanā, tā sabojājot mūsu reputāciju, kā rezultātā zaudējām banku, sadarbības partneru, klientu un darbinieku uzticēšanos. Rezultātā uzņēmums ir maksātnespējīgs," situāciju raksturo P. Dambergs.

Viņš arī uzsver, ka šādās situācijās visa atbildība tiek uzlikta uz uzņēmēju pleciem, kaut gan tieši VID ir visi resursi, lai pirmie pamanītu PVN shēmotājus, vērstos pret tiem un brīdinātu viņu labticīgos, godīgos sadarbības partnerus par briesmām. "Ar šodienas pieredzi varu teikt, ka man zināmo apstākļu kopums un, kā VID patīk teikt, netiešie pierādījumi liecina par to, ka šādas PVN shēmas nevarētu darboties bez tiešas VID iesaistes un shēmotāju piesegšanas," rezumē P. Dambergs.

Skandāls nogāž Jaunzemi

Kā jau Diena vēstīja, daudzos pēdējos gados nepieredzēti lielais korupcijas skandāls izcēlās, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja ietekmīgas VID amatpersonas par mēģinājumu izspiest 100 000 eiro kukuli no kokrūpnieka, SIA Stiga RM  īpašnieka Andra Ramoliņa. Pateicoties tam, gaismā nāca arī informācija, ka šis kriminālprocess, par kura "sakārtošanu" no uzņēmēja pieprasīts kukulis, bijis pasūtījums kāda biznesa konkurenta interesēs, un tā ierosināšanu panākuši kādi vārdos nenosaukti valdības partnera Attīstībai/Par! (A/P) politiķi. Uzņēmējs sadarbojās ar KNAB, un izspiedēji – trīs VID amatpersonas – tika aizturēti, divām no šīm personām tika piemērots apcietinājums. Tie ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodaļas vadītājs Intars Štālbergs un VID izmeklētāja Inita Lūre.

A/P valdes loceklis un par ietekmīgāko šīs partiju apvienības politiķi uzskatītais Edgars Jaunups ziņu aģentūrai LETA bija apgalvojis, ka viņam ar šo lietu nav sakara un viņš šīs personas nepazīst. Tomēr Diena izpētīja, ka E. Jaunups ir labi pazīstams ar šajā kukuļņemšanas skandālā aizturētā VID darbinieka I. Štālberga ģimeni, konkrēti – ar basketbolistu Artūru Štālbergu, kurš vienlaikus ar E. Jaunupu ieņēmis dažādus amatus Latvijas basketbola saimniecībā. A. Štālbergs bijis arī vīriešu basketbola izlases ģenerālmenedžeris laikā, kad E. Jaunups ieņēma amatu Latvijas Basketbola savienības valdē. Savulaik biedrība A. Štālberga karjeras atbalstam A. Štālberga basketbolistu karjeras attīstības programma Triple Double tikusi reģistrēta Liepājā, Friča Brīvzemnieka ielā 38. Tajā pašā adresē norādīta aizturētā VID darbinieka I. Štālberga brāļa Ērika Štālberga advokāta prakse.

Mājienu, ka aiz pasūtītā kriminālprocesa varētu stāvēt tieši A/P, deva cietušais uzņēmējs A. Ramoliņš, vispirms TV3 raidījumam Nekā personīga norādot, ka runa ir par kādas varas partijas "pelēko kardinālu", pēc tam TV3 ziņu raidījumam apstiprinoši atbildot uz jautājumu, vai runa varētu būt par A/P politiķiem.

Pēc šī skandāla nākšanas gaismā finanšu ministrs Jānis Reirs nolēma pret I. Jaunzemi ierosināt disciplinārlietu un atstādināt no amata. Vienlaikus no amata pienākumu pildīšanas šobrīd ir atstādināts arī VID Finanšu policijas priekšnieks K. Podiņš. 

Ir vēl gadījumi, ko var uzlūkot kā pasūtījuma auditus

Finanšu ministrs Jānis Reirs

Uzņēmums Dobeles dzirnavnieks ir vairākkārt ticies ar VID vadību gan audita norises laikā, gan pēc tam un skaidrojis savu pozīciju, arī informējot par aizdomām par iespējamu pasūtījuma lietu. Uzņēmējs ir savā veidā cēlis trauksmi, ko VID vajadzēja rūpīgi pārbaudīt.

Apzinoties, ka finanšu ministrs saskaņā ar likumu nedrīkst iejaukties VID darbā, aicināju uzņēmumu rīkoties un informēt tiesībsargājošās iestādes, tajā skaitā VID Iekšējās drošības pārvaldi. Savukārt tikšanās reizēs ar VID esmu vērsis iestādes vadības uzmanību uz šo gadījumu, aicinot rīkoties. Esmu atkārtoti mudinājis pievērst pienācīgu vērību uzņēmēju, it sevišķi nopietnu nodokļu maksātāju dotajiem signāliem, kas norāda uz aizdomām par negodprātīgu rīcību. Šādas situācijas nedrīkst atstāt bez ievērības. Bezdarbība un vilcināšanās negodprātīgu situāciju izmeklēšanā met ēnu pār iestādes darbību. Visvairāk mani satrauc tas, ka šādi piemēri nekādā veidā neveicina nodokļu maksātāju vēlmi sadarboties ar VID un ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par aizdomīgām situācijām. Tas nekādi neveicina paļāvību un uzticēšanos iestādes darbam.

Man nav pieņemama situācija, ka uzņēmumam nav iespēju sevi pienācīgi aizstāvēt. Turklāt šādā gadījumā VID nenāca pretī un nenomainīja cilvēkus, kas veica auditu, bet turpināja rīkoties no spēka pozīcijām. Esmu informējis VID, ka minētais nodokļu maksātājs ir pilnībā gatavs sadarboties, sniegt visus faktus patiesības noskaidrošanai un savu tiesību aizstāvēšanai.

Iepazīstoties ar Dobeles dzirnavnieka gadījumu, pamanāmas vairākas sakritības, kas šķiet dīvainas, ‒ gan paši auditētāji, gan uzņēmumi, kuru dēļ ir veikts uzrēķins, ir no Tukuma ‒ kā tāds Tukuma grupējums. Joprojām neesmu saņēmis VID atbildes, kāpēc un kā var notikt šāda situācija, ka šie cilvēki vēl joprojām turpina auditēt citus uzņēmumus.

Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas ‒ VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi.

pievienotas pēdējās 7 rindkopas

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas