Dzimušo bērnu skaits 1998.gadā bija 18 400. CSP dati liecina, ka vēl joprojām ir mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo, tādēļ Latvijā, tāpat kā Eiropā, turpinās iedzīvotāju novecošanās process.
Bērnu un pusaudžu skaits vecumā no 0 - 14 gadiem laika posmā kopš 2000.gada samazinājies par 121 600 vai vidēji par 12 200 gadā. Bērnu un pusaudžu kopējais īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājies no 18 % 2000.gada sākumā līdz 13,7% šā gada sākumā.
CPS dati norāda, ka, pateicoties īslaicīgajam dzimstības pieaugumam, kas bija novērojams iepriekšējos gados, šis kritums paliek lēnāks. Ja 2000.gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad pērn - par 2 600.
Kopš 2000.gada iedzīvotāju īpatsvars 15 – 64 gadu vecumā ir palielinājies par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieaudzis par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieaudzis no 14,8% līdz 17,4 %.
Analizējot iedzīvotāju skaitu pēc dzimuma, CSP secina, ka pērn vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedz sieviešu skaitu par 2,2 %, vecuma grupā 15 - 64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars - par 2,7 %, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35 %.
2010.gadā bērnu un pusaudžu īpatsvars ir samazinājies visās 27 Eiropas Savienības valstīs. Vēl lielāks samazinājums nekā Latvijā (4,2%) ir tikai Lietuvā (5,2%) un Kiprā (5,9%).