Azartspēļu pieaugums 2013.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2012.gada pirmo pusgadu, bija neliels - 2,8%. Tikmēr lielākais pieaugums vērojams izlozēm, kur tas ir gandrīz 40%.
"Jāatzīst, ka esam pārsteigti par otrā ceturkšņa rezultātiem, jo tika gaidīts lielāks pieaugums. Patlaban uzņēmumi analizē, kas varētu būt par iemeslu šādām nozares stagnācijas iezīmēm. Gada sākumā prognozējām, ka izaugsme šogad varētu būt 10-15% robežās. Taču pirmā pusgada rezultāti liecina, kas šī prognoze varētu nepiepildīties," atzīmē Marcinkēvičs.
Šāda nozares apgrozījuma stagnācija ietekmē arī nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos. Otrajā ceturksnī azartspēļu nodokļa plāns nav izpildīts, savukārt sešu mēnešu rezultāti tikai nedaudz pārsniedz plānotos nodokļu ieņēmumus.
"Viennozīmīgi ir skaidrs, ka līdz šim paustie viedokļi par azartspēļu nodokļa paaugstināšanu, lai lāpītu robus nākamā gada valsts budžetā, ir nepamatoti un nenesīs vēlamo rezultātu. Ja jau tagad nodokļu plāns netiek pildīts, tad vēl lielāka nodokļu palielināšana to nesekmēs," uzsver LSBA padomnieks.
Kā ziņots, pirmajā pusgadā izložu un azartspēļu nozares neto ieņēmumi sasnieguši 62,67 miljonus latu, kas ir par 5,7% vairāk nekā pirmajā pusgadā pērn, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) apkopotie operatīvie uzņēmumu dati.
Tajā skaitā neto ieņēmumi no azartspēlēm sasniedza 57,55 miljonus latu, kas ir par 6,1% vairāk nekā pirmajā pusgadā pērn, bet izložu apgrozījums sasniedzis 6,69 miljonus latu, kas par 39,9% pārsniedz 2012.gada pirmā pusgada apgrozījumu.
Savukārt ieņēmumi tieši noazartspēlēm, to skaitā no azartspēļu automātiem, spēļu galdiem, bingo zālēm, totalizatora un spēlēm pa tālruni sasnieguši 50,86 miljonus latu. Tas ir par 2,8% vairāk nekā pirmajā pusgadā pērn, kad ieņēmumi no azartspēlēm bija 49,45 miljoni latu.