Tajā norādīts, ka pieteicējs 1993.gadā reliģisku iemeslu dēļ tika apcietinās un uz pusotru gadu ieslodzīts kopīga režīma kolonijā Armēnijā, jo reliģisko uzskatu dēļ bija atteicies dienēt. Pēdējos piecus gadus pieteicēja dzīvesvieta bijusi Krievijā, Astrahaņā, kur viņš strādājis par frizieri.
Spriedumā skaidrots, ka pieteicējs 25 gadus ir Jehovas liecinieks, no šiem gadiem 20 viņš organizācijā kalpojis pilnu laiku, proti, 70 stundas mēnesī.
Dažus gadus pirms izceļošanas no Krievijas pieteicējs kalpoja slimnīcas komitejā, nododot ārstiem informāciju par alternatīvām asins pārliešanas un ārstēšanas metodēm, neizmantojot asins pārliešanu.
Tiesas spriedumā norādīts, ka draudzes sapulču laikā pieteicējs lasīja Bībeles lekcijas, kādu laiku bija ceļojošais sludinātājs, brauca pa visu Krieviju ar īpašu programmu, apmeklējot vietējās draudzes, sludinot armēņu un krievu valodā, kā arī vadot ātros armēņu valodas kursus, kuru mērķis bija, lai cilvēki var mācīties Bībeli savā dzimtajā valodā.
2012.gadā tikšanās laikā ar Astrahaņas apgabala administrācijas sabiedrisko attiecību vadītāju, draudzes pārstāvji novēroja, ka varas iestādes pamazām sākušas izdarīt spiedienu uz draudzi. Pieteicējs kopā ar citiem draudzes locekļiem atteicās sniegt informāciju par visiem dalībniekiem, kam jāpiedalās 2012.gada beigās plānotajā kongresā Astrahaņā, pēc tam Astrahaņas apgabala administrācijas sabiedrisko attiecību vadītājs sāka viņiem draudēt.
Savukārt 2013.gadā Jehovas liecinieku draudze organizēja pasākumu, kurā ieradās ar ieročiem bruņojušies OMON darbinieki kopā ar citiem varas pārstāvjiem maskās un pārtrauca pasākumu, jo tas neesot bijis saskaņots ar varas iestādēm, lai gan dievkalpojumiem nav jābūt saskaņotiem ar administrāciju. Rezultātā ierosinātās administratīvās lietas ietvaros, kurā pieteicējs pārstāvēja tos, kuri slēguši telpu īres līgumu, apgabala tiesa draudzei piesprieda administratīvo sodu.
Pieteicējs nolēma pamest Krieviju. Motivācija izceļot no Krievijas bija saistīta ar draudiem viņa dzīvībai, taču pieteicējam nebija mērķis lūgt patvērumu. Pieteicējs ir bijis dalībnieks piecos starptautiskos organizācijas Jehovas liecinieki kongresos dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī 2014.gadā ASV, taču nevienā no braucieniem viņam nav radusies vēlme pārcelties uz dzīvi citā vietā labāku dzīves apstākļu dēļ.
Pieteicējs no Krievijas devās uz Baltkrieviju, lai novērotu tālāko notikumu attīstību, jo 2017.gadā Krievijas Augstākā tiesa organizāciju Jehovas liecinieki atzina par ekstrēmistisku. Pēc spriedumā atzītā pieteicējs nolēma doties uz kādu valsti, lai lūgtu politisko patvērumu. Pieteicējs konstatēja, ka Nīderlandē Jehovas lieciniekiem nav reliģiska rakstura konflikts ar valsti un nolēma doties uz to. Pieteicējs nebija iepazīstināts ar Dublinas Regulas nosacījumiem, tāpēc pēc ierašanās Nīderlandē uzreiz lūdzis patvērumu. Tā kā pieteicējam bija noformēta Latvijas vīza, atbildību par pieteicēja lietas izskatīšanu uzņēmās Latvijas varas iestādes.
Pieteicējs daudzus gadus ir frizieris-stilists, arī uzturoties Baltkrievijā, strādājis frizētavā Minskā. Pieteicējs uzaicināts apmeklēt izstādi Bērnu pasaule Rīgā. Atrodoties Latvijā, pieteicējs divas reizes nedēļā apmeklē Jehovas liecinieku valstības zāli Rīgā.
Administratīvās tiesas spriedumā norādīts, ka, tiesas ieskatā, Krievijas Augstākās tiesas spriedums ir bijis nesamērīgs, jo Jehovas liecinieku darbības nevar tikt traktētas kā ekstrēmas. Tāpat tiesa norādījusi, ka tiesu praksē ir atzīts, ka nevar tikt sagaidīts, lai persona, kurai savas reliģiskās pārliecības dēļ draud vajāšana, atteiktos no šīs pārliecības paušanas.
Tiesa spriedumā arī skaidrojusi, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja reliģiskās pārliecības paušana ir nesaraujami saistīta ar viņa personības būtību. Par to liecina pieteicēja līdzšinējā aktīvā darbība organizācijā Jehovas liecinieki.
Tiesa pieņem, ka ne visi Jehovas liecinieki Krievijā aktīvi sludina, attiecīgi viņiem arī nedraud vajāšana no valsts puses, taču šis nav tas gadījums. Pārsūdzētajā PMLP lēmumā pamatoti norādīts, ka līdz izceļošanai pieteicējs ar reāliem vajāšanas draudiem nesaskārās, taču, ņemot vērā notikumu attīstības gaitu valstī kopumā pēc minētā Krievijas Augstākās tiesas sprieduma pieņemšanas, tiesai nerodas pārliecība, ka pieteicēja atgriešanās izcelsmes valstī ir droša.
Aplūkojot citu valstu praksi, tiesa secināja, ka Vācijā Hamburgas administratīvā tiesa piešķīra bēgļa statusu Jehovas lieciniecei, secinot, ka konkrētās personas ticības prakse ir pilna laika sludināšana vairāk kā desmit gadu garumā. Arī Somijas migrācijas dienesta sniegtā informācija liecina, ka bēgļu statuss Jehovas lieciniekiem no Krievijas tiek piešķirts, ņemot vērā viņu lomu draudžu darbības vadīšanā un organizēšanā, kā arī katras konkrētās personas ticības praktizēšanas paradumus.
ļuļa
melnais humors
latviijka