Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Reformas prasa vairāk naudas

Augstākajai izglītībai un zinātnei vajag papildu 121 miljonu eiro.

Vajadzību ir daudz: gan atlīdzības kāpināšanai akadēmiskajam personālam, gan jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanai, gan valsts augstskolu padomju darba samaksai, gan zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai – kopumā 12 sadaļu. Taču jau tagad skaidrs, ka tik liela summa valsts budžetam nebūs paceļama. Arī pērn no pieprasītajiem 90 miljoniem tikai trešā daļa sasniedza nozari.

Kā galvenos uzdevumus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) augstākās izglītības (AI) jomā akcentē: panākt zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu 500 labāko sarakstā, pilnveidot nozares finansēšanu, ieviest jauno akadēmiskās karjeras modeli. Savukārt zinātnē trīs vaļi ir: pētniecības un attīstības finansējuma palielināšanai tērēt ne mazāk kā 1,5% no IKP, lielajās pētniecības programmās valsts ieguldījumu audzēt vismaz līdz 0,5% no IKP, kā arī Latvijas zinātnes pārstāvniecības stiprināšana starptautiska mēroga pētniecības organizācijās un konsorcijos.

Finansiāli lielākos ieguldījumus prasa AI reformu ieviešana: jaunais akadēmiskās karjeras modelis, doktorantūra, zinātnisko universitāšu konkurētspēja, padomju darbības finansējums – tam kopumā nepieciešami 37 miljoni eiro. Akadēmiskā personāla algu celšanai vajadzīgi vēl 7,7 miljoni eiro. Stipendijām, arī tām, kas paredzētas brīvprātīgajiem Valsts aizsardzības dienestu beigušajiem, – 5,5 miljoni eiro.

Zinātnē visapaļākā summa – plus 30 miljoni eiro – vajadzīga nozares bāzes audzēšanai (infrastruktūras uzturēšanai, dalībai jaunos starptautiskos projektos, zinātnisko institūciju starptautiskajam izvērtējumam). 10 miljoni eiro vajadzīgi, lai varētu atbalstīt 15% pieteikumu Fundamentālo un lietišķo projektu programmā (šobrīd – 7%), 4,6 miljoni eiro – Valsts pētījumu programmas atbalstam. Sava artava jāiegulda arī par dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā – 2,8 miljoni eiro, Eiropas Kodolpētniecības organizācijā – 405 716 eiro un citos starptautiskos projektos – ap miljonu eiro. Valsts garantēto studiju un studējošo kredītu izsniegšanai jāparedz 2,3 miljoni eiro.

Vaicāts, kas būtu liekams prioritāšu saraksta augšgalā, ja nāksies izšķirties, kam dot naudu un kam ne, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītājs Dmitrijs Stepanovs Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas deputātiem uzsvēra, ka tā ir politiķu izšķiršanās. Iepriekšējā budžeta veidošanas procesā izglītība un zinātne bija atbalstītāko jomu vidū. No visām IZM uzskaitītajām pozīcijām jau iepriekš bija vienošanās par akadēmiskā personāla algu paaugstināšanu, tātad ar lielu pārliecību var teikt, ka tam būs papildu finansējums. Arī valsts pētījumu programmas nevar atstāt bez atbalsta.

D. Stepanovs arī paskaidroja, ka šogad nozarei iezīmētie 15 miljoni eiro 2024. gadam iepriekšminētajā 121 miljona eiro summā nav iekļauti. Tas attiecas arī uz jauno pedagogu piesaistei ieplānotajiem atbalsta pasākumiem, tostarp stipendijām.

Tā kā valsts augstskolu padomju darba finansēšanai šogad beigsies ES fondu nauda, nākamgad šim mērķim vajadzīgi 2,6 miljoni eiro. Ja politiķi pateiks savu nē, augstskolām netiks šis papildu finansējums. D. Stepanovs norādīja, ka valsts dotāciju augstskolām izmaksā, nenorādot, cik un kurai pozīcijai novirzīt. Ir augstskolas, kam valsts artava veido tikai 5% (Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola) no visiem ieņēmumiem, ir – kam 100%. Te gan skanēja iebilde, ka IZM piesauktās izglītības iestādes ir privātu dibinātāju veidotas, tāpēc tās nav salīdzināmas ar valsts dibinātajām, kuras, kā redzams, joprojām tiek badinātas. IZM pārstāve Diāna Laipniece iemeta akmeni padomju dārziņā – tās tika veidotas, lai virzītu augstskolas uz ambicioziem mērķiem. Rīgas Stradiņa universitātei tas ir izdevies, taču ir augstskolas, kas šajā virzienā darbojas nepietiekami.

D. Stepanovs arī mēģināja kliedēt bažas par jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas problēmām, proti, studiju bāzei un algām atvēlēto līdzekļu nepietiekamību. Jā, uzņemto doktorantu skaitu tas var ietekmēt, taču šobrīd ir svarīgāk noturēt tos, kas iestājas, jo statistika rāda: doktorantu atbirums ir 80%, un tikai atlikušie 20% pabeidz studijas un iegūst grādu. Jāņem vērā, ka līdz 2027. gadam no Atveseļošanas un noturības mehānisma vairāk nekā 50 miljonu eiro un no ES fondiem ap 30 miljoniem var tikt izmantoti atbalstam doktorantūrai un pēcdoktorantūrai.

Vēl sēdē izskanēja atgādinājums par studiju vietas finansējuma kāpinājumu, kas nav ietverts IZM pieprasījumā. Šobrīd tam tiek atvēlēti 1500 eiro, tas faktiski var nozīmēt, ka atsakāmies no valsts finansētām studijām, uzsvēra Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis. 

 

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas