Rimšēviča advokāts skaidroja, ka sākotnēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumā par drošības līdzekļa - aizliegumu ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu nebija precīzi noteikts, ka Rimšēvičs nevarētu darboties kā ECB padomes loceklis. Lai varētu apmeklēt ECB padomes sanāksmes Rimšēvičs lūdza izmeklēšanas tiesnesi atcelt drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts. Vienlaicīgi tika lūgta KNAB izmeklētājam atļauja izbraukt no valsts.
KNAB un tiesnesis šādus lūgumus noraidīja, paskaidrojot, ka Rimšēvičam neļaus braukt uz sanāksmi, jo viņš ECB padomē darbojas kā Latvijas bankas prezidents, līdz ar to apmeklējot šīs sanāksmes tiktu pārkāpts drošības līdzeklis, norādīja Vārpiņš.
"Latvijas Bankas rīcība, liedzot Rimšēvičam piekļuvi ECB materiāliem un informācijai, ir saprotams solis situācijā, kuru radīja KNAB prettiesiskais lēmums par drošības līdzekļiem un tā vēlāka interpretācija. KNAB ar saviem procesuālajiem lēmumiem aktīvi iejaucas jautājumos, kurus regulē Eiropas Savienības tiesību normas un kuru risināšana ir citu institūciju, nevis KNAB kompetencē. KNAB darbībām nav nekāda loģiska sakara ar Latvijā izmeklējamo kriminālprocesu un tām ir tikai savas publicitātes veicināšanas nozīme," norādīja advokāts.
Ievērojot KNAB rīcības prettiesisko raksturu un pieļautos gan nacionālo, gan Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus, šo pārkāpumu novēršanai tuvākajās dienās tiks iesniegts pieteikums Eiropas Savienības Tiesā, piebilda advokāts.
Jau ziņots, ka Latvijas Bankas padome pieņēmusi lēmumu, ka Rimšēvičs nevarēs apmeklēt savu darba vietu Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns informēja, ka Latvijas Banka ir saņēmusi no Rimšēviča advokāta informāciju, ka Rimšēvičs nevar un nedrīkst pildīt tās funkcijas, kuras saistītas ar darbu ECB padomē.
"No tā izriet, ka Rimšēvičs vairs neapmeklēs savu darba vietu Latvijas Bankā un neizsniegs pilnvaras Latvijas Bankas pārstāvim dalībai ECB padomes sēdēs," norādīja Silakalns.
Tāpat viņš atzīmēja, ka laikā, kamēr Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņam netiek maksāts atalgojums, nav piekļuves Latvijas Bankas informācijas sistēmām un dokumentiem un netiek nodrošināts dienesta transports.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par ABLV Bank darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un Norvik banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar Trasta komercbanku, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Dg
ee
Hūgo Vācietis