Par to nobalsoja 55 tautas kalpi, atturējās Gundars Daudze un Andris Siliņš (abi ZZS), bet nebalsoja 23 deputāti.
Šis balsojums gan nenozīmē, ka Rimšēvičs zaudējis amatu. Saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.
"Saeima ar šo lēmumu nodemonstrējusi, ka likumu, ja neapmierina tā regulējums, var neņemt vērā. Šāda rīcība nav savienojama ar tiesiskas valsts principiem. Ja jau rīkojamies šādi, tad tik pat labi Saeima varēja aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pret Rimšēviču sākto kriminālprocesu izmeklēt rekordīsā laikā, piemēram, trīs mēnešos, un rezultāts būtu tāds pats," paziņoja Vārpiņš.
Pēc advokāta vārdiem, Saeimas lēmums esot savdabīgs signāls un vēstījums pārējai sabiedrībai. Advokāts pauda cerību, ka sabiedrības domājošā daļa spēs nošķirt priekšvēlēšanu populismu, un arī turpmāk uzturēs tiesiskas valsts ideju. Vārpiņš uzsvēra, ka Saeimas lēmums nemaina Rimšēviča iepriekš pausto pozīciju šajā jautājumā, proti, - atkāpies viņš neplāno.
Rimšēvičs iepriekš aicinājis Saeimas frakcijas tikties ar viņu, lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumiem saistībā ar krimināllietu.
"Ņemot vērā esošo situāciju, lūdzu pēc iespējas nekavējoties rast iespēju tikties ar deputātiem klātienē, lai nepastarpinātā veidā nokomentētu un pārrunātu visas ar man izvirzītajām apsūdzībām saistītās nianses un sniegtu deputātiem pilnvērtīgu, objektīvu un detalizētu informāciju par šo lietu," vēstulē Saeimas frakcijām rakstīja Rimšēvičs.
Viņam gan izdevās tikties vien ar Saskaņas frakciju un Latvijas Reģionu apvienību, bet ne ar valdošās koalīcijas frakciju pārstāvjiem.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par ABLV Bank darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un Norvik banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar Trasta komercbanku, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
(papildināta 1. rindkopa, pievienota 3. un 4. rindkopa)
Kaspars
Zviedru gardīnes
ja nu...