Lietā tiks vērtēta likuma Par valsts budžetu 2020.gadam programmu un apakšprogrammu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, ciktāl tās neparedz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumos noteikto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadā, atbilstība Satversmei.
Tiesā skaidroja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11.punkts noteic, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā, proti, 2019.gadā - 87 483 708 eiro, 2020.gadā - 191 227 820 eiro un 2021.gadā - 314 599 953 eiro.
Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs norādījis uz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11.punktu, kurā noteikts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, kas ir bijis jāparedz Ministru kabinetam, sagatavojot citstarp likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam.
Tiesībsargs norādījis, ka atbilstoši likumam Par valsts budžetu 2020.gadam ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam ir tikusi atvēlēta tikai daļa - aptuveni puse - no solītā papildu finansējuma.
Tādēļ apstrīdētās likuma Par valsts budžetu 2020.gadam programmas un apakšprogrammas, kuras nosaka valsts finansējuma apjomu veselības aprūpes jomai, neatbilstot no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajam un Satversmes 1.pantā tvērumā ietilpstošajam tiesiskuma principam un tiesiskās drošības principam.
Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, apstrīdētais regulējums radot būtisku valsts un sabiedrības interešu apdraudējumu. Šāds regulējums neatbilstot no Satversmes 66.panta izrietošajam likumdevēja pienākumam gādāt par ilgtspējīga valsts budžeta izstrādāšanu un pieņemšanu, tādējādi tiekot pārkāpts arī ilgtspējīgas attīstības princips.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 5.oktobrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021.gada 4.janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
LETA jau vēstīja, ka pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Politiķi vienojās izmantot šo naudu, par 20% palielinot zemāko atalgojumu rezidentiem un par 10% - pārējām ārstniecības personām.
Mediķu profesionālās organizācijas jūnija sākumā aicināja valdību jau šogad lemt par atalgojuma palielināšanu par 10%, bet nākamgad - par 20%. Šādu nostāju pauda Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Jauno ārstu asociācija.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) 30.jūnijā preses konferencē sacīja, ka neskaidrība par to, kā un kādā ātrumā atkopsies tautsaimniecība no Covid-19 radītās krīzes, neļauj ar pārliecību teikt, ka jau šogad varēs palielināt mediķu atalgojumu par 10%.